| 16mm filmu vakars |
[Feb. 11th, 2016|10:21 pm] |
vakar bija ļoti labs pasākums LMC par analogo filmu mākslu. sākumā Karels Dūings (austrālietis no Nīderlandes) projicēja analogās fotogrāfijas, kurās bija attēlota viņa dzīve mājā, ko viņš astoņdesmitajos noskvotoja Nīderlandē. tukšo cūku kūti viņš pārveidoja par kino laboratoriju. tika parādīts daudz kas interesants par pašu filmiņu, tās ķīmiskajām īpašībām, kā arī dažādi attēli, kas diezgan uzskatāmi parādīja, kas viņam patīk analogajā metodē labāk nekā digitālajā. man ļoti patika doma par to, ka digitālās kameras sensors visu laiku ir statisks, kamēr analogajai kamerai superjutīgā filma uzreiz reaģē uz gaismu un attēlo reālās krāsas, nevis tās uzkonstruē. viņš arī parādīja vienu īsu filmu, kurai pats dziedāja skaņu - trauksmainās sirēnas. interesanti tas, ka lielu daļu savas laboratorijas tehnikas viņš dabūja par brīvu - cilvēki jau 80to beigās svieda ārā, piemēram, ar super8 saistīto tehniku.
bija arī Vitas Jozens, kas ir no Lietuvas analogo kino veidotāju apvienības "Treelab", viņš parādīja garāku filmu, kas arī bija filmēta Lietuvā. viņi abi nepievērš īpašu uzmanību scenārijam un manipulē ar filmu, krāsām, ouverlejiem, nu tātad forma pāri saturam (kas man ļoti patīk). Vitasa stāstītais bija nedaudz ezotēriskāks, viņš daudz stāstīja par to, ka joprojām nav konkrētas definīcijas tam, kas ir 1) gaisma 2) laiks. viņš arī interesējas par fiziku, taisa elektroakustisku mūziku - būvē savu sintezatorus. vēl viņš daudz stāstīja par saviem aklajiem brālēniem, kuri perfekti atceras savu vēsturi, jo viņiem nav vizuālās informācijas kvantumu. stāstīja par to, kā viņš viņiem 'rāda' foto.
man ļoti patika tas, ar kādu entuziasmu viņi par to stāstīja un vispār tas, ka ir cilvēki, kas lieto analogās tehnoloģijas par spīti tam, ka kapitālistiem tās ir nerentablas (ko viņi arī mēģināja nedaudz apstrīdēt, piemēram, stāstot, kā pašam uzjaukt attīstītāju (kafija, C vitamīns, soda, nedaudz trauku mazgājamā līdzekļa, ūdens)) un par spīti tam, ka pasaule no tevis vēlas attēlus instagramā, nevis ilgstošu darbu pie salīdzinoši neliela fotogrāfiju skaita vai lēnu filmas montēšanu. man šī doma patika ar to, ka, ja trauksmi nevar novērst fiziski, to var samazināt mēģinot koncentrēties, un tam ir noderīgi lēni procesi, kuros iespējams visu pārdomāt un reflektēt, izbaudīt procesu tumšajā istabā. izcils piemērs (priekš manis) patērētāju kultūrai bija tas, ko Vitas pieminēja - daudzi bildē ar telefonu lielos apjomos, bet nezina neko par gaismu, kā arī nezina pilnīgi neko par procesu, kas vispār notiek - kā šī fotogrāfija rodas. to, manuprāt, varētu salīdzināt ar pilsētnieku, kurš visu pārtiku nopērk lielveikalā, un laukos nespētu atpazīt nevienu augošu dārzeni. tas viss mudināja uz vēlmi tam vairāk pievērsties un vispār sākt vairāk kontrolēt bezjēdzīgas aktivitātes pie datora, soctīklos, visu to izsvaidīto informācijas vākšanu, utt. sen nebiju bijis uz tik rosinošu lekciju.
ja kas, tad Piektdien, 12. 02. plkst. 19.00 kinoteātrī KinoBize tikšanās ar Vytautas Juozėnas (un filmas), Sestdien, 13.02. plkst. 19.00 kinoteātrī KinoBize Tikšanās ar Karel Doing (un filmas), tur gan ir parastā KinoBize ieejas maksa. LMC toties ir ļoti laba Ievas Balodes izstāde, kurā arī izmantotas analogās tehnoloģijas. |
|
|
anxious
weird