kā izpaužas "amnēzija par 90to mežonīgo kapitālismu"? šāda iedomāta amnēzija ir tik pat neesošs straw man kā feministu klaigāšana par "mēnešreižu tabu", ar ko mēģina attaisnot visādus apšaubāmus woke mākslas projektus. neviens neizliekas, ka ar 90to gadu kapitālismu viss bija kārtībā un, ka tā būtu kapitālisma ideālā forma. kāds varētu būt alternatīvais scenārijs pārejas situācijā, kādu sabiedrība piedzīvoja pēc PSRS sabrukuma? latvija uzreiz kaut kā maģiski ielektu vecās eiropas tipa civilizētaja kapitālismā pēc 50 gadu dzīves totalitāra sociālisma apstākļos?

(Reply to this) (Parent)