ja nepaliek atmiņas, neviedojas pieredze, veicamā darbība rādas vēl bezjēdzīgāka kā parasti.

(Reply to this) (Thread)

jā, es par to pašu, bet novecojot parādās divi inčīgi apstākļi: atmiņa kļūst arvien sliktāka, turpretī notikušo notikumu kļūst arvien vairāk. es, piemēram, varu perfekti atcerēties to, kas ir noticis no ~2005. līdz ~2013. gadam, bet pēdējie piecie gadi jau ir nedaudz miglaināki.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

pavisam vecumā labāk atceras bērnību un jaunību.

(Reply to this) (Parent)

kas principā nozīmē to, ka vajadzētu laikam pieņemt to, ka galvenais ir vienkārši laika pavadīšana kā process, tomēr es arī lielāku jēgu (ja tāda vispār kaut kam ir) varu piešķirt tam, ka veidojas atmiņas.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

bet mēs tak dzīvojam atmiņās. iekšējāis stāstītājs vienmēr atpaliek pa vismaz 0,ciktur0 1 sekundi. process bez atmiņām ir bezfilma. vismaz man tā šķiet.
itkā jau esot arī kkādi krutie džēki, kuri esot atbrīvojušies pavisam vai uz laiku no iekšējā stāstītāja, bet nez vai te mums kāds tāds nāks pollu pildīt.

(Reply to this) (Parent)