kādreiz man kāds teica, ka psihoterapija ir kas tāds, kas ir luksus lieta, resp., tev ir arī jābūt attieksmei, ka tu vēlies pie tā strādāt un ieguldīt savus resursu, un, tā kā mēs esam vienkārši cilvēki, visvieglāk jēgu kaut kam ir piešķirt tad, ja tas ir dārgāk nekā kaut kas, ko vari veikalā nopirkt blakus kasei. tas par tām cenām.

par praktiskiem padomiem: viss, kas ir privātprakses, ir automātiski dārgāk, bet es nezinu, vai ir kaut kas psihoterapijā, kas nav privātprakse. un otrs: par izmaksām vienmēr ir jārunā, jo man kādreiz arī kāds ir teicis, ka terapeitiem ir tiesības diferencēt savu izmaksu klāstu, pieejot summai progresīvākā manierē. bet nezinu, vai tas joprojām ir praktizēts.

(Reply to this) (Thread)

1) par luksus lietu - es piekrītu tai domai kā tādai, bet tādā gadījumā noteikti ir ļoti daudz cilvēku, kuriem tas totāli nav pa kabatai.

2) nu, kamēr tu guli slimnīcā, var būt iespēja aiziet pie psihoterapeita. bet tās ir pāris reizes un tas nav nopietni. pārējais laikam privātprakses.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tāpēc es arī saku, ka vajadzētu runāt ar tiem ārstiem. jo viņi ir ārsti, nevis komercplatības īrētāji, viņiem tomēr mēdz būt svarīgi, ka ir iespējams nodrošināt palīdzību, nevis padarīt to tik nepieejamu.

(Reply to this) (Parent)

stradiņiem ir kaut kāds cents, kur ir psihoterapija pa 30 eur gab + pie manējā ārsta viena draudzenīte stāstīja, ka sarunāja citu cenu (bet tas gan bija kādus 7 gadus atpakaļ)

(Reply to this) (Parent)