| melnais bēglis vs. baltais mērglis |
[Jan. 7th, 2016|01:36 am] |
| [ | mood |
| |  amused | ] |
| [ | music |
| | Diamanda Galas - Baby's insane | ] |
šodien beidzot piedzīvoju nopietnības momentu un iekomentēju bēgļu tēmā, ko iepriekš biju vienkārši vērojis kā cirku. nekā jauna, vienkārši mani vārdu virknējumi.
tika iepostots šis -> http://tracks.unhcr.org/2015/12/the-germans-welcoming-refugees-into-their-homes/
top komentārs bija šis-> "boks, vakar, plkst. 14:19[#853] [Profils] [–] [+] +4
^ Ibrahims, kas ieperinājies pie mazohistiem liberastiem vācu žurnālistiem pāra Karolīnas un Makša... skatos un brīnos. Da bļe uz tā Ibrahima arklu vilkt par maz būtu. Tāds proteīnu tēviņš, ka tik turies, sēž vidū apmierināts. Un tas ir bēglis? Nevaru saprast un laikam nesapratīšu šo rietumnieku (un atsevišķu vietējo ķipa Murgonis & Co) psiholoģiju. Vai tiešām viņi tik ļoti `с жиру беситься` (krievu), ka gatavi šos maskulīnos tēviņus mitināt savā dzīvoklī, izguldināt, paēdināt, spēlēt kopā play station u.t.t. Esmu pārliecināts, ka tas Ibrahims acīm aprij to Karolīnu un, ka Maksis to rietumnieciski liberastiskā garā, būdams tolerants, varonīgi piecieš.
Vāciešiem ir nepieciešams jauns Hitlers, es citas izejas neredzu. Vismaz tik daudz, lai iztīrītu savu valsti no šīs sērgas un vismaz pusei saviem tautiešīem iebīdītu atpakaļ smadzenes. Un beidzot taču tikt vaļā no ieaudzinātās vainas apziņas par WW2."
mana atbilde:
Tas gan galīgi nesakrīt ar rakstā minēto, ka viņam bija vajadzīga pagaidu vieta, kur palikt, jo Vācijā vajag jobcenter atļauju, un viņš izvāksies tiklīdz kā atradīs darbu, ko aktīvi meklē. Viņš arī pats ir uzstājis, ka vietu viņam vajadzēs ne vairāk kā mēnesi. Forši, ka tev skauž viņa masa, bet es īsti neizprotu, kāpēc bēglis, kurš pats atzīst, ka viņam iepriekš bijusi laba dzīve, piemēram, pēc savu radinieku vai dzīvesvietas zaudēšanas uzreiz nokristos svarā? Tas, vai viņš ir 'bēglis' vai 'ekonomiskais migrants', manuprāt, nav nosakāms pēc viņa svara, bet viss tajā rakstā liecina par to, ka šie konkrēti ir cilvēki, kas nav varējuši turpināt dzīvi Sīrijā.
Rezumē - jūs vienmēr varat mēģināt attaisnot savu rasismu (un tas, ka ievērojama daļa šī portāla lietotāju ir rasisti, nav nekāds jaunums un bija zināms jau sen pirms bēgļu tēmas) ar to, cik ļauni pret jums kāds izturas vai potenciāli izturēsies. Šajā gadījumā kaut kādi urlmigranti, kas uzbrūk sievietēm (un kurus es arī gribētu deportēt atpakaļ uz Āziju) jums izdara lielu pakalpojumu, jo jūsu sprēgāšanai beidzot ir argumenti. Vēl lielāku pakalpojumu izdara Daesh un citi teroristi, no kuriem, kā mēs visi (cerams) zinām, musulmaņi cieš DAUDZ vairāk nekā līdz šim ir cietuši eiropieši. Teroristi uztaisa pāris teroraktus, kas vērsti arī pret musulmaņiem, bet, tā kā cilvēkiem, kuriem viens musulmanis iemieso visus, tas ir dziļi vienalga, tad viņi ar to arī nopelna jūsu naidu pret cilvēkiem, kuri mēģina no šiem teroristiem bēgt. Jo, ja tu bēdz no teroristiem, bet tava āda ir līdzīgā krāsā, tad, visticamākais, tu esi terorists, un tas, lūk, beidzot ir ARGUMENTS. Sak, nē, es jau nemaz neienīstu tos arābus, bet viņi ir TERORISTI! Es jau nemaz neienīstu tos žīdus, bet VIŅIEM IR VAIRĀK NAUDAS! Es jau nemaz neienīstu tos nēģerus, bet VIŅIEM TAK IR ZEMS IQ!
Diezgan neglīti gan tas paliek brīdī, kad jūs komentējat Ēdenbīsta ievietoto rakstu. Kāpēc?
1) Berlīne jau kādu laiciņu ir multikulturāla lielpilsēta. Kad esmu tur bijis un runājis ar vāciešiem, nekādi neesmu novērojis kaut kādu WW2 traumu - viņi vienkārši apzinās, ka ir cilvēki, kas tur dzīvos, un viņi mēģina viņiem palīdzēt.
2) Raksts kā reiz ir par labajiem piemēriem. Ti, tas ir normāli, ja jūs velkat visādus 'pakārt aiz olām' apzīmējumus, kad nosodāt uzbrucējus sievietēm. Bet šeit ir piemērs par to, ka lai INTEGRĒTOS, kas nozīmē - dabūt kādus kontaktus, draugus, mācīties valodu, mācīties vietējo kultūru, vislabākais veids arī ir pirmo mēnesi padzīvot pie kāda berlīnieša. Šis arī ir piemērs tam konceptam "integrācija", par ko te visi ierēc. Un nestāstiet, ka, ja jums te nebūtu ģimenes vai sakņu, jūs neapsvērtu iespēju, piemēram, dzīvot Berlīnē. Tas, protams, ja starp komentētājiem te nav kādu jauno īru ;)
Tāpēc nevajag jebkuru, kas kādu no jums nosauc par rasistu, saukt par liberastu, jo, piemēram, es tik tiešām neesmu liberasts, es vienkārši neesmu Homo Sovieticus. Nevajag arī jaukt visus, kas nav līdzīgos uzskatos, ar tādiem pajoliņiem kā Murgonis. Pirmkārt, ir skaidrs, ka daudziem te ir bail no JEBKĀDĀM pārmaiņām. Kad es šeit kaut ko postoju par to, ka man riebjas, ka, ja gribētu pastrādāt veicī, man vajadzētu mācīties krievu valodu, tad nekādu īpašo atbalstu negūstu, jo "īpaši jau nepatīk, bet krievu valodu jau te zina, un tā tas ir iegājies". Tā ir mūžīgā PSRS atbalss. Realitātē te daudziem ar stabiliem principiem ir diezgan švaki, un rasisms tiek izrādīts uz āru tad, kad pašiem tas liekas izdevīgi. Piemēram, tā pati pakaļā līšana krieviem, kas ienīst Latviju. Bet no viņiem var dabūt naudiņu, viņi mums ir izdevīgi! A priekš kam mums te nabadzīgus migrantus? Tātad, atkārtošos - šādus cilvēkus sauc par rasistiem, jo VIŅI VIENKĀRŠI IR RASISTI. Tas ir normāli - saukt lietas īstajos vārdos, tāpat kā te daudziem liekas, ka viņš sauc lietas īstajos vārdos, kad atklāj kādu jaunu patiesību par veselu tautību vai pat veselu rasi, neaizdomājoties par to, ko parasti stāsta pamatskolas vēsturē, ka viss jebkurā gadījumā beigās nonāk pie INDIVĪDA. Šādā ziņā pat jāsāk cienīt tādus kā Deathperado vai Werwolf, kas tā arī pasaka, ka ir rasisti un (gribētu būt) nacisti. Toties visi šie 'Es jau neesmu rasists, BET" gan sāk izbesīt. Es nezinu, kādas ir šo cilvēku problēmas vai bērnības traumas, varbūt tās mainītos tad, ja, piemēram, kāds nēģeris jums izglābtu dzīvību vai kaut kas līdzīgs, kas droši vien nekad nenotiks. Stulbākais ir tas, ka, par spīti visai mums pieejamajai informācijai, cilvēki joprojām nevis pielieto smadzenes, lai racionāli izanalizētu situāciju, bet pa taisno mauc kaut kādas pirmās idejas. Kas, kā jau teicu, ir tieši tas, ko vēlas, piemēram, tie Daesh.
Bet šeit pirms NY bija viens labs Ījaba raksts, man īpaši patīk otrā rindkopa (no tā, ko iepeistošu)
"Kas šajā jomā notiks nākamgad, ir grūti prognozējams. Latvijas spēja patstāvīgi ietekmēt šādus procesus ir ļoti ierobežota. Taču viena lieta, kā māca stoiķi, tomēr ir mūsu pašu ziņā – tā ir mūsu attieksme. Mēs varam uztvert kā nepieciešamību uzņemt bēgļus kā skaudru un arī riskantu realitāti, ko no mums prasa mūsu piederība solidārai Eiropas Savienības telpai – galu galā, Latvijas pieci vai septiņi simti iepretim pusotram miljonam ir vienīgi simbolisks atbalsts. Taču mēs varam izmantot bēgļu krīzi kā iespēju, lai paši sāktu pakāpeniski dreifēt prom no netīkami kosmopolītiskās un liberālās Eiropas, kas pie mums jau tā tradicionāli nav diez ko populāra. Mūsu politiskā elite šajā attieksmes jautājumā ir bijusi visai dalīta – par spīti tam, ka līdz šim lielākā daļa ir jutusies gana komfortabli, sēžot uz sētas un neformulējot nekādu skaidru attieksmi. Sak', zinām jau, ka vāciešiem jāklausa, bet nekādus melnos gan pie sevis negribam – labāk lai patur paši. Taču nākamais gads var atnest arī tādus jaunumus, kas liek izdarīt ļoti nepatīkamas un kategoriskas izvēles.
Taču Dievs, kā zināms, ciena ironiju, un var izrādīties, ka nekāda bēgļu invāzija mūs nākamgad negaida pat kvotu apmēros. Cik noprotams, bēgļus nemaz tā īsti nevar pārvietot piespiedu kārtā, un Latvija, gluži kā pārējās Baltijas valstis, nebūt nav viņu sapņu galamērķis. Tas gan būtu gana komiski: visas debatēs iesaistītās puses būtu kārtīgi parādījušas savas labākās rakstura īpašības, lai beigās mēs te paliktu vientulībā paši ar sevi." |
|
|
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}