ir dienas, kad līst. ir dienas, kad ir pelēks. nav dienu, kad ir silti (lokāli / mirklīgi). nav dienu, kad nav pelēks (optiski / fiziski). mans secinājums - dabā valda pārmērība. (tas nenozīmē, ka Rīgu uzskatu par dabu)
viss, kas ir autonoms no cilvēka, ir daba. kā gan daba var būt pārmērīga, ja viss tas ir tikai samērīgs responss pašai uz saviem procesiem un/vai cilvēka muļķībai?