Šitādas sarunas un iepazīšanās parasti ir vienas no vērtīgākajām manā mūžā. Par laimi, nez kāpēc visādi večuki nāk runāties tieši ar mani.

(Reply to this) (Thread)

jā, es ticu, ka tev tā varētu būt. pie manis jau vispār arī bieži vien kāds atnāk. :)

(Reply to this) (Parent)

iedomājies, viņi ir tik ilgi jau dzīvojuši. tas ir kaut kur neaptverami.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Jā, runāties ar cilvēkiem, kuri bija vecāki par tevi laikā, kad tevis vispār nebija, tas arī ir pizģec.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tajā pašā laikā es visu laiku nesaprotu, ko tieši par sevi stāstīt. stāstīt taču var tik daudz ko un vienmēr ir kaut kāds fokuss. es īsti nesaprotu, kas tieši ir svarīgs. 70 gadu vecumā tam vajadzētu būt vēl grūtāk - saprast, kas tad tieši ir tas, ko vajag pastāstīt. vai arī varbūt tad viss tieši izkristalizējas un top skaidrs?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Es pārāk bieži nerunāju. Viņi jau nāk runāties, es parasti klausos. Bet tāpat parasti iestarpinu kaut ko par ceļojumiem vai kā. Citreiz var runāties par augstāko izglītību. Tā kā es uzskatu, ka LV ar to ir dirsā, tad parasti šie cilvēki piekrīt un ir gatavi diskutēt tālāk :D Bet laikam jo vecāks paliec, jo vienkāršākas tēmas - tur par dabu, kaķiem, alkoholu un tā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kāpēc tad mēs studējam tās visas filozofijas, antropoloģijas, teoloģijas, psiholoģijas, vēstures, utt? lai vecumdienās būtu lielāks kaifs parunāt par kaķīšiem un to, kādu alu labāk dzert?

(Reply to this) (Parent)

piemēram, darbā, ko pašlaik daru, man būtu iespējama neliela karjeras izaugsme, es varētu nokļūst labākā firmā, kurā mēnesī varētu saņemt 500+ ls, un tad jau ar to varētu dzīvot. tas, ka man visu laiku ir visādas pārdomas, ka esmu sentimentāls, man tikai traucētu strādāt.

(Reply to this) (Parent)

es vienkārši savilku kopā augstāko izglītību un veco cilvēku sarunu tēmas

(Reply to this) (Parent)