M ar draudzenītēm svin dzimeni. Ārdās pēc pilnas programmas, jo nolīdu guļamistabā nosnausties.
Skaidrs, ka neko diži nepagulēt, bet tad sadzirdu, ka viena no rātnajām meitenēm izsaka izcilāko rotaļas piedāvājumu: "sakārtojam jūsu māju, it kā šodien brauktu mājās saimnieki?!"
Priekā!
Jāceļas un jādodas uz virtuvi kūkas pabeigt.

Par LR2 repertuāru.
Sestdien muzejnakts, dzimtās mazpilsētas pilsdrupās bezmaksas mini zaļumballe. Priecīgā solī nākam no viena no muzejveidīgajiem spotiem, grupa spēlē blū sveid šūz. Pie pilsdrupām pienācām starpdziesmu pauzē, uzkāpām uz deju grīdas, un tad viņi sāka močīt kaut kādu bezcerīgi drausmīgu šlāgeri. Komplektā ar ļoti mega skaļo, mega slikto apskaņojumu iestājās viegla dezorientācija. Trīs elpas un kolīdz attapāmies skriešus metāmies prom.
Principā pa dienu citā vietā dzirdētais dāmu ansamblis bija paciešamāks. Tik kluss, ka varēja vienkārši atslēgt smadzēs konkrēto skaņas celiņu.

Sou fār diena ir lieliska.
Vakar bija 90% brīva diena, lēna diena, blandījos pa Rīgas veikaliem. Vakarā ar bērniem bijām uz rotaļlaukumu.
Šodiena arī noturēta kopumā brīva. Biju ārā, satiku cilvēkus, stundu parkā runājos ar vienu mīļu vietējo draudzeni (viņai bērna slimības brīviena :D). Nosūtīju nedēļu nostāvējušu vēstuli. Tagad man rindā vēl visādi atlikti lietišķie un mājas darbiņi. Beidzot sajutu, cik ļoti noskrējusies pa šo laiku biju. Silta brīvdiena vienai pašai (nu, līdz kādiem 2iem, kad pārradīsies M)), dzied putni, smaržo ceriņi - pilnīga debessmanna dvēselei.
Ommmmmm

Izsalkušais cirslītis šorīt nolēma atceļā no PII ieiet ciema mazveikalā un papildināt mājās esošā ēdiena klāstu. Viss ritēja ļoti labi līdz brīdim, kad pie kases pēc norēķināšanās kasiere pasniedza čeku ar "lūdzu", bet cirslītis pieklājīgi atbildēja ar "labrīt".

PAŽALASTA VIĶIRAIĶI NOGI PIRIT FHODM

P kopš vakardienas raksta! Šovakar nolika pie bērnistabas durvīm paklājiņu un uzrakstīja zīmīti ar augšlasāmo tekstu. Lepojos!

Kā mēs vannasistabas izlietni 4 nedēļas (solītais piegādes ilgums) gaidījām.
Un gaidām...

Pasūtījām ap Ziemassvētkiem.
Janvāra beigās teica, ka februāra otrajā pusē būs.
Februāra beigās, ka būs šonedēļ.
Vakar solīja, ka, ja nepienāks šodien, tad nākamnedēļ točna būs.
Šodien nav.

Kur ir bukmeikeru kantoris, kurā likt likmes par to nākamo nedēļu? :D

Kad dzirdu to "Felicita", man atraujas vaļā vecas brūces.

Pirmā vīdene, cik mīļa un dārga esi mā-a-an, pirmā vīdene, tu sapņos man rāāā-ā-āādies.

Kaut kā tamlīdzīgi, es biju sīka, precīzāk neatceros, bet trauma spēcīga.

Skolasbiedri sapratīs. :D

Vai jums arī šodien gribas prokrastinēt?

Es totāli nevaru savākties strādāt.

Toties laiks ārā smuks.

Abas meitenes skaitās slimas un šodien paliek mājās.
Viņas JAU minūtes 15 savā istabā trinas, šņaukājas un čukstas.
Darbdienās līdzīgā laikā gan viņas ir ciešā miegā...

ĀtrgaiDas internets
Tas laikam ir tad, kad internets ir ātrs, bet tāpat nākas gaidīt :D

Vakar biju Rīgā - nodevu dārgās analīzes, iepirkos, satiku cilvēkus.
Šodien jāstrādā, pēc stundas jābūs kolā uz svētku koncertu - M četrrocīgi spēlēs gabaliņu no Melanholiskā valša, bet P ar grupasbiedriem dziedās himnu. Pēc tam jāsavāc P uz mājām, jo ir pusslima.

Tags: slip

Iedvemjošs stāsts
Rīta prieciņš!

Tags: slip

Tā-tā-tā tā-ta-dammm tā-ta-dammm...
Kad ar bērniem skaties Zvaigžņu karus un uztaisi pauzi, lai pie klavierēm atšifrētu pāris Ļaunuma tēmas taktis.
Man ir diezgan skaidrs, no kura te mūsu meitenēm ir lociņinstrumentiem vajadzīgā dzirde.

Acīm redzamais - neticamais.

Vakar ap 4 pēcpudienā izcēlām no vannenes veco čuguna vannu, ieliku uzreiz vietējā FB dēlī, kur čutačku virs tūkstoša dalībnieki, info, bildes un, ka atdodu.
23 stundas apkārt un tā vanna no mūsmājām ir prom.
Es tak baidījos, ka būs šodien jāpārpostē tuvējās pilsētas ziņojumu dēlī un beigu beigās jāstiepj pašiem uz mašīnu un jāvizina prom uz Tolmetu.
Jā, jā varēju ķipa notirgot (kaut kad), bet savi nervi jāsaudzē :)

Vajadzēja ierakstu par gatavošanos Helovīnam?

Pašlaik top asiņainas miesas kēksiņi (rozā iekrāsota mīkla + tumšsarkana zapte pildījumā). Vakariņās varētu būt cērmes ar asiņainiem bērnu pirkstiņiem (t.i. pārlauzti spageti ar cīsiņiem un kečupu, lai pa ātro un lēto, jo makā 2 eiro).
Jāapvelk durvis ar miskastes maisu un jāpiekar kāpņu telpā liels spoks. Meibī atkal jāatslēdz gaisma un jāieliek spokā kabatas lukturītis.
Mājās, protams, pašiem jāpārģērbjas spokainiem un jāizslēdz gaisma.

P būs ciemos draudzenīte, M varbūt arī. Tad var arī kādas burkas spokaini apkrāsot.

Ak, un "Jēzus asinis" pieaugušo vajadzībām ledusskapī arī ir :D

Zvans pie durvīm. Palūru actiņā, bet no tā jau nekādas jēgas, tāpat saprast neko nevaru un durvis veru arī visādiem mužikiem.

Atveru durvis - a tur lāpsta ar onkuli!
Jā, vispirms ieraudzīju lāpstu, sabijos, un tad sačervelējušos, laipnu onkuli. Meklēja, kurā dzīvoklī viena kaimiņiene dzīvo. Pateicu paprasīt citai kaimiņienei, un uzrāvos uz 15 minūšu garu ieskatu pagasta vēsturē un kaimiņienes nodarījumiem :D

Tā lāpsta kā helovīnu atribūts bija izcila. Jāatceras šito likt kādreiz lietā.

Es pirms brīža uzzināju, ko šogad saņemšu dzimšanas dienā.
Tas būs jauns virtuves kombains!

Jo M tikko līdzšinējā ielēja jogurtu - nepamanīja, ka blenderkrūze skapītī stāv ar neieliktu asmeņdaļu, kas aiztaisa apakšu. Motorizētajai pamatnei pa apakšu tagad laukā pil zemeņu jogurts.

Pilnīgi nav iemesla dusmoties un bēdāties :D

Kā tā mūzikas skola "sabojā" bērnus.
M, ja pamana, ka klausos mūziku, izmanto izdevīgu brīdi (kad dators brīvs), lai pārslēgtu uz klasisko. Slēdz man te jūķūbē Turku maršu, Mazo nakts mūziku, Annas polku...

Bermudu divstūris, rokabilī gabali un džeza klasika jau ir pagātne.

Ir tie klasiskie stāsti par herbārijiem, par ko uzzināts 10os vakarā.
Lūk, mūsu ne-klasiskais stāsts.

M vakar pēcpusdienā attapās, ka šodien uz skolu vajag 10 nospiestas bērza lapas. Es esmu slikta mamma, pateicu, kur ir tuvākie bērzi, un liku pašai iet lietū tās lapas dabūt.
Tas vēl nav viss.
Vēlāk vakarā prasu, kur lapas. Parāda grāmatas, starp kurām lapas salvetēs spiežas. Skaidrs, ka līdz rītam šitā sausas netiks, pārveidoju un novietoju instalāciju uz radiatora, vienīgi... tās nebija bērza lapas, bet gan liepu :D

Bērns papsihoja, bet jaunas meklēt neviens neuzņēmās, aizgāja uz skolu ar tādām, kādas bija salasījusi.

Šodien M skolā Miķeļdienas tirdziņš.
No ieņēmumiem bērniem jāziedo dzīvnieku patversmei.
Bet biznes iz biznes - vispirms M jāatliek malā nauda, kas jāatdod man, t.i. "attaisnotie izdevumi", ar pārējo var rīkoties pēc saviem ieskatiem. Nevis es te iztērēšu piecīti produktos un savu darbu, bērns preci notirgos par trīnīti un vēl visu ziedos suņiem. Man nav žēl suņiem ziedot, bet bizness ir bizness. Tāpēc viss čotka - ir paredzēta peļņa, ko drīkst ziedot. Tēriņiem paņēma pati savu uzkrāto kabatasnaudu.

Gatavojamies nopietni - tā pat kā pagājušajā gadā ir ne vien produkts, bet arī baneris (bērni ir aicināti veidot reklāmu). Šogad produkta iepakojumam pievienojām arī sastāvu ar izceltiem alergēniem. Nākamgad, moš, jāliek virsū arī uzraksti - vegāns, bez glutēna, bez ĢMO :D

Jācer, ka būsim gana labi trāpījušas ar produktu - grauzdēti zemesrieksti: karamelizēti un pikantie. Pagājušajā gadā popkornu izpirka ļoti aši.

Ja kaut kad (vidusskolā) būs jātaisa savs skolēnu mācību uzņēmums, tad līdz tam laikam jau būs pamatīga izpratne.

Ieliešu citronu sulu jūsu pušumos.
Kopā ar P 15 minūšu laikā (ar sagatavošanos, nokopšanu un foto) uztaisījām citrona "suni" ar selerijas kātu kājām, tomāta galvu un ķīnas kāposta gabaliņu ausīm.
Sliktā ziņa rman - nevis tāpēc, ka to prasa dārziņš (neprasa, piektdien jānes rudens veltes pārveidošanai audzinātāju vadībā), bet tāpēc, ka daži vecāki pacentušies "tāpēckatādastradīcijas" un sanesuši šodien uz dārziņu. Un P arī tad savajadzējās, grrrrrr.