Pirms pusotras-divām nedēļām man uz deguna bija aukstumpumpa. Vakar sāka mesties uz apakšlūpas. Šodien jau milzu pūšļa stadija. 3x. Aha, man uz apakšlūpas ir trīsas fakinas milzu aukstumpumpas. Sukasbļa. Ēst nāksies caur salmiņu, vai???
Nopirku lētāko avokado savā mūžā. Vietējā mazveikalā avokado 90ciktur centi gabalā, bet tādi smuki. Kasiere gan ieskaitīja nevis par gabalu, bet pēc svara. Un uz manu atkārtoto norādījumu, ka cena ir gabalā, atmeta ar roku un pasmaidīja "šodien var". Tā dabūju gatavu 'kādo par 17 centiem. Viņai laikam pēdējā darba diena :D
Naktī beidzot kaut kas nolija. Agri no rīta pat bija drusku peļķītes. Principā lietus mūsu ciemā nebija bijis vairāk kā mēnesi, ja neskaita dažas pārpratuma pēc nokritušas lāses, kas momentā "izkusa". Tagad kovārņi staigā pa zāli un lasa no ierakumiem izlīdušos gliemežus un citus gardumus.
M ar draudzenītēm svin dzimeni. Ārdās pēc pilnas programmas, jo nolīdu guļamistabā nosnausties. Skaidrs, ka neko diži nepagulēt, bet tad sadzirdu, ka viena no rātnajām meitenēm izsaka izcilāko rotaļas piedāvājumu: "sakārtojam jūsu māju, it kā šodien brauktu mājās saimnieki?!" Priekā! Jāceļas un jādodas uz virtuvi kūkas pabeigt.
Par LR2 repertuāru. Sestdien muzejnakts, dzimtās mazpilsētas pilsdrupās bezmaksas mini zaļumballe. Priecīgā solī nākam no viena no muzejveidīgajiem spotiem, grupa spēlē blū sveid šūz. Pie pilsdrupām pienācām starpdziesmu pauzē, uzkāpām uz deju grīdas, un tad viņi sāka močīt kaut kādu bezcerīgi drausmīgu šlāgeri. Komplektā ar ļoti mega skaļo, mega slikto apskaņojumu iestājās viegla dezorientācija. Trīs elpas un kolīdz attapāmies skriešus metāmies prom. Principā pa dienu citā vietā dzirdētais dāmu ansamblis bija paciešamāks. Tik kluss, ka varēja vienkārši atslēgt smadzēs konkrēto skaņas celiņu.
Sou fār diena ir lieliska. Vakar bija 90% brīva diena, lēna diena, blandījos pa Rīgas veikaliem. Vakarā ar bērniem bijām uz rotaļlaukumu. Šodiena arī noturēta kopumā brīva. Biju ārā, satiku cilvēkus, stundu parkā runājos ar vienu mīļu vietējo draudzeni (viņai bērna slimības brīviena :D). Nosūtīju nedēļu nostāvējušu vēstuli. Tagad man rindā vēl visādi atlikti lietišķie un mājas darbiņi. Beidzot sajutu, cik ļoti noskrējusies pa šo laiku biju. Silta brīvdiena vienai pašai (nu, līdz kādiem 2iem, kad pārradīsies M)), dzied putni, smaržo ceriņi - pilnīga debessmanna dvēselei. Ommmmmm
Izsalkušais cirslītis šorīt nolēma atceļā no PII ieiet ciema mazveikalā un papildināt mājās esošā ēdiena klāstu. Viss ritēja ļoti labi līdz brīdim, kad pie kases pēc norēķināšanās kasiere pasniedza čeku ar "lūdzu", bet cirslītis pieklājīgi atbildēja ar "labrīt".
Kā mēs vannasistabas izlietni 4 nedēļas (solītais piegādes ilgums) gaidījām. Un gaidām...
Pasūtījām ap Ziemassvētkiem. Janvāra beigās teica, ka februāra otrajā pusē būs. Februāra beigās, ka būs šonedēļ. Vakar solīja, ka, ja nepienāks šodien, tad nākamnedēļ točna būs. Šodien nav.
Kur ir bukmeikeru kantoris, kurā likt likmes par to nākamo nedēļu? :D
Abas meitenes skaitās slimas un šodien paliek mājās. Viņas JAU minūtes 15 savā istabā trinas, šņaukājas un čukstas. Darbdienās līdzīgā laikā gan viņas ir ciešā miegā...
ĀtrgaiDas internets Tas laikam ir tad, kad internets ir ātrs, bet tāpat nākas gaidīt :D
Vakar biju Rīgā - nodevu dārgās analīzes, iepirkos, satiku cilvēkus. Šodien jāstrādā, pēc stundas jābūs kolā uz svētku koncertu - M četrrocīgi spēlēs gabaliņu no Melanholiskā valša, bet P ar grupasbiedriem dziedās himnu. Pēc tam jāsavāc P uz mājām, jo ir pusslima.
Tā-tā-tā tā-ta-dammm tā-ta-dammm... Kad ar bērniem skaties Zvaigžņu karus un uztaisi pauzi, lai pie klavierēm atšifrētu pāris Ļaunuma tēmas taktis. Man ir diezgan skaidrs, no kura te mūsu meitenēm ir lociņinstrumentiem vajadzīgā dzirde.
Vakar ap 4 pēcpudienā izcēlām no vannenes veco čuguna vannu, ieliku uzreiz vietējā FB dēlī, kur čutačku virs tūkstoša dalībnieki, info, bildes un, ka atdodu. 23 stundas apkārt un tā vanna no mūsmājām ir prom. Es tak baidījos, ka būs šodien jāpārpostē tuvējās pilsētas ziņojumu dēlī un beigu beigās jāstiepj pašiem uz mašīnu un jāvizina prom uz Tolmetu. Jā, jā varēju ķipa notirgot (kaut kad), bet savi nervi jāsaudzē :)
Pašlaik top asiņainas miesas kēksiņi (rozā iekrāsota mīkla + tumšsarkana zapte pildījumā). Vakariņās varētu būt cērmes ar asiņainiem bērnu pirkstiņiem (t.i. pārlauzti spageti ar cīsiņiem un kečupu, lai pa ātro un lēto, jo makā 2 eiro). Jāapvelk durvis ar miskastes maisu un jāpiekar kāpņu telpā liels spoks. Meibī atkal jāatslēdz gaisma un jāieliek spokā kabatas lukturītis. Mājās, protams, pašiem jāpārģērbjas spokainiem un jāizslēdz gaisma.
P būs ciemos draudzenīte, M varbūt arī. Tad var arī kādas burkas spokaini apkrāsot.
Ak, un "Jēzus asinis" pieaugušo vajadzībām ledusskapī arī ir :D
Zvans pie durvīm. Palūru actiņā, bet no tā jau nekādas jēgas, tāpat saprast neko nevaru un durvis veru arī visādiem mužikiem.
Atveru durvis - a tur lāpsta ar onkuli! Jā, vispirms ieraudzīju lāpstu, sabijos, un tad sačervelējušos, laipnu onkuli. Meklēja, kurā dzīvoklī viena kaimiņiene dzīvo. Pateicu paprasīt citai kaimiņienei, un uzrāvos uz 15 minūšu garu ieskatu pagasta vēsturē un kaimiņienes nodarījumiem :D
Tā lāpsta kā helovīnu atribūts bija izcila. Jāatceras šito likt kādreiz lietā.
Es pirms brīža uzzināju, ko šogad saņemšu dzimšanas dienā. Tas būs jauns virtuves kombains!
Jo M tikko līdzšinējā ielēja jogurtu - nepamanīja, ka blenderkrūze skapītī stāv ar neieliktu asmeņdaļu, kas aiztaisa apakšu. Motorizētajai pamatnei pa apakšu tagad laukā pil zemeņu jogurts.