Zvans pie durvīm. Palūru actiņā, bet no tā jau nekādas jēgas, tāpat saprast neko nevaru un durvis veru arī visādiem mužikiem.

Atveru durvis - a tur lāpsta ar onkuli!
Jā, vispirms ieraudzīju lāpstu, sabijos, un tad sačervelējušos, laipnu onkuli. Meklēja, kurā dzīvoklī viena kaimiņiene dzīvo. Pateicu paprasīt citai kaimiņienei, un uzrāvos uz 15 minūšu garu ieskatu pagasta vēsturē un kaimiņienes nodarījumiem :D

Tā lāpsta kā helovīnu atribūts bija izcila. Jāatceras šito likt kādreiz lietā.