Tas brīdis, kad tu aktīvi strādā, koncentrējies, bet tev blakus sēdošais agri no skolas pārnākušais bērns planšetei saka "kak eto rabotajet, četvjortij sezon".
Tajos brīžos citādiņ nemaz ar ne spalgā un ne griezīgā balss ietriecas smadzenēs tā, it kā tā būtu sarūsējusi sirpja asināmā vīle (man tētis reiz rādīja tādu lielām rievām, sirpim asmens rievots).

Vienbrīd likās, ka visi dienas plāni sagrūs.
Bet tagad izskatās pat ļoti paveicami aptuveni iecerētajā laikā. Burvīgi.

Sacensību rīkotāju čatā laiku pa laikam panesas kašķīši.

Konkrēti rīvēšanās starp mani un vienu fruktu, kurš ir manis "uzņēmīgā, bet bērnišķīgā" versija*.
Katru reizi A pieslejas manam skatījumam. Un ne jau tāpēc, ka viņš ir mans vīrs. Drīzāk tāpēc arī mēs esam kopā, ka domājam līdzīgi.

*Bez filtra mētā aizvainojošus jokus, aizrādījumus uztver personīgi un visu pats zina TIK labi, ka lēmumus cītīgi pieņem, nepārrunājot ar citiem (komandas nosaukums, krāsas, simbolika, lapa FB...), jo viņš taču esot PR speciālists un vispār "uzņēmies to darīt". Un tad, ja kādu kaut kas neapmierina, to sauc par "lekšanos" un uzmet lūpu.

Pārcietīšu šo vienu organizatorisko vājprātu un turpmāk piedalīšos tikai kā spēlētājs. Naher man komunicēt ar pāraugušu bērnu, kurš, ja kāds netiek uz treniņu, viņu apvaino ar tekstiem par necieņu, bezatbildību, slinkumu, egoismu, neieinteresētību, vai pat sāk iztirzāt citu dzīves paradumus.

Nevaru nepadalīties priekā, ka šajā sestdienā gaidāmajam frisbija turnīram, ko te organizējam, esmu sadabūjusi divus nudien foršus atbalstītājus. :) tas papildus 3 ne tik sulīgajiem atbalstītājiem.
Mums te čaļi visu laiku uztraucas, vai tik būs gana daudz spēlētāju. Es uztraucos, ka tik to spēlētāju nav pārāk daudz.

Šonakt visiem mūsmājās kaut kāds smags miegs.

Ap trijiem (parasti es jau ap vieniem sāku pastaigas uz tualeti un ledusskapi) mani pamodināja P pusmiegā izdvestas skaņas, kas signalizēja - laiks palīdzēt tikt uz podiņa. Es tādā pat pusmiegā, aizklunkurēju uz bērnistabu, taustījos līdz atradu bērnu, tad sapratu, ka vispār tā kā acis laikam jāatver, uzliku bērnu uz podiņa, pačurājušu iecēlu gultā, aizgāju iknakts pastaigā pa dzīvokli un, atkritusi gultā, izslēdzos līdz modinātājam.
A no tā vispār neko nemanīja. M gan jau arī.

Pēc iepriekšējās nakts bezmiega šī uzskatāma par lielisku nakti.

Vajadzētu šorīt paskriet. Pēc tam daudz darāmā.

Bija ļoti piesātinātas brīvdienas. Vakardiena arī fiziski nogurdinoša.
Vakarā nespēju aizmigt, bet nakts vidū vēl 2h nomoda un daudzdaudz domu.

Šodien ķermenī un prātā ilgi nebijusī trauksmes sajūta, ko prasās vai nu noskriet vai nopīpēt, vai izdauzīt sienā līdz asiņainām dūrēm.
Bet man tam pa virsu šodien jāapzvana sestdienas sacensību potenciālie sponsorētāji. Vienam zvanam saņēmos, pārējos varbūt pēcpusdienā. Un es taču ciest nevaru zvanīt.

Prieciņš:
http://www.esibrivs.lv/lv/tests/vai_tu_esi_alkoholikis

Man 4 pozitīvas atbildes.

Palēnām atsāku regulārā sporta sezonu (papildus frisbijam un mazumiņam badmintona).

Jau 3 dienas palēnām noslogoju muskulatūru.
Vakarvakar izsaucu visu ģimeni uz kopīgu vingrošanu.
Šorīt beidzot arī skrēju - sūda 2 km, bet tomēr.

Pēc pusotras nedēļas frisbija turnīrs, jāuzdzen sportiskā forma, lai sirds nelec pa muti laukā pirms gūts pirmais punkts.

Pēc atvaļinājuma beigām jau sāku sajusties nomākta. Neviens darbu nedod un tā. Nīkstu te jau 4.to dienu pie viena 12 lapu tulkojuma, alkstot kaut kā atdzīvinoša.
Manas vēlmes piepildās - tikko saņēmu profilam mačojošu darbiņu, kas rītdienu padarīs daudz priecīgāku.
Priekā!

Kamēr sildās pusdienas uzsāku vienu mazo mājokļa kārtības projektu.
Tas gan īslaicīgais, bet labums atkritīs arī ilgākā laika periodā.

Un tas ir - sakārtot saimniecības telpu (atkal...), lai atbrīvotu vietu istabas augiem. Lai kritiskajā vēsuma un mitruma periodā līdz apkures sezonas sākumam man te istabās neražo lieku mitrumu. Pēcākais labums ir tāds, ka krietnu kasti ar lietām pārvedīsim uz manu vecāku mājām. Tur tieši noderēs otrs apaļsukas fēns (kaut kāda drausma vispār, jo pats uztin matus) un pie mums no viņmājām atceļojušie pītie groziņi.

Jāizdomā, ko darīt ar daudzajiem dāvanmaisiņiem. Man nepatīk dāvināt maisiņā ieliktas dāvanas, patīk tās saiņot pašai. Tāpēc ar citu dāvanām saņemtie krājas kaudzē(s).
Kādam "maisiņš vaig"?

Vakar bija lielisks vakars - pēc vakariņām izvilku savus sliņķus nelielā riteņbraucienā.
Aizbraukājām uz mežu un tur pieēdāmies mellenes. Tik skaistas, lielas, sulīgas, gardas ogas vasarā nedabūt, jo aši tiek norautas vēl negatavas. Bet tagad pašas birst no ceriem.
Mežs smaržoja pēc sēnēm.

Atgriezāmies līdz ar tumsiņu.

Un - ak! - apakškaimiņiem tač piedzimis mazulis!

Prokrastinēju, skatoties naktsmītni ikgadējam Ventspils braucienam.
Pārādījies daudz jaunu apartamentu, cenas krīt. Nu jau var dabūt zem simta uz divām naktīm smuku, gaišu, aprīkotu dzīvokli. Un tie vairs nav varianti "uzbūvēju māju, bet dzīvokli ar vecām (vai lietotām) mēbelēm un gultasveļu izīrēju" :)

Atliek nopelnīt naudu tam braucienam.

Pirmais septembris.

Spilgtākie iespaidi:
- kad biju sacepusi bezē un savārījusi krēmu pavlovām (izvēlējos ēst ar vaniļas mērci/krēmu nevis puķkrējumu), palaidusi P ar A uz BD, sapucējusies, atcerējos, ka vēl neesmu brokastojusi;
- skolas svinīgajā koncerts ar katru gadu jo gruntīgāks - aizpagā'š'gad bija kaut kāds jauns dziedošais aktieris, pagā'š'gad bija pats Kivičs, šogad jau uzstājās blice 5 personās (nekas īpašs, vienkārši ok ballīšmuzikanti), direktors pasmēja, ka nākamgad varētu rīkot zaļumballi;
- P grupā pagā'š'gad bija ~18 bērni, šogad būšot 25, mainās viena audzinātāja, bet kura un kad nav zināms, jo šodien bija abas līdzšinējās;
- pastaiga un pikniks pie vietējās Velnalas;
- vakariņas ar vīnu.

Vēl jāaiziet uz frisbiju.

Augustā ar visu to, ka atvaļinājumā, esmu nopelnījusi kādus 120 eiro. Mazais prieciņš, īpaši tādēļ, ka tas pie 2 klientiem, kuri rēķinus samaksā manis izvēlētā termiņā nevis pēc 2 mēnešiem :)

Ļoti, ļoti ceru, ka turpmākais laiks būs ražīgs, ar pietiekami daudz foršiem vidēji lieliem projektiem. Viens klients jau piezvanīja, lai pateiktu, ka ilgojas. Tomēr arī cienīja manas atlikušās brīvdienas un nevienu darbiņu neiedeva.

Šodien jānoslēdz vasara, godam sagatavojoties pirmajam septembrim.
Sāksim laikam ar vannu bērniem uzreiz pēc brokastīm!

Kaut kas dzīvē ir arī labs - izņēmuma kārtā paņemto mazdarbiņu šorīt pabeidzu gultā.
Gultā ir mīksti, silti un nemaz netraucē aiz loga skrienošie slapjuma pilnie pelēkie mākoņi.

Citās ziņās - pēc kaut kāda vindouz apdeita pazuda normālais LV klaviatūras izkārtojums.
Labi, ka man vēl atvaļinājums un ka iespējams bija uzlikt vismaz tādu, ka garumzīmītes ar altu liekas.

Pēcpusdiena tik lēna, ka paskrien nemanot.

Pārbraucām ar P no Rīgas. Nolikos uz lodžijas pasauļoties. Dziļi sasilu un tad ātri vien pamodos, jo poza nebija ērta. Pārvācos uz gultu un atkal atplīsu.
Tagad jau pusotru stundu lēnāmlēnāmlēnām cenšos pamosties un iekustināties.

Ja M nebūtu pusslima, varētu pat rīt uz karjeru aizriteņot...

Zvans no BD.
- Ziniet, jums ir parādiņš.
- Jā, zinu, jo rēķinu par jūniju neesmu saņēmusi.
- Bet vajadzētu tā kā samaksāt, summu taču ziniet.
- Nezinu gan.
- Tik un tik. Bet ir jau augusts, ātri samaksājiet.
- Aha. Cikturbija?
- Tik un tik, un aizejiet domē pateikt, lai Jums rēķinu sūta uz e-pastu.

Nē nu... tā itkā es būtu vainīga, ka dome, kura pati no sevis zina, ka M mūzikas skolas rēķins jāsūta uz e-pastu, nemāk man nekādā ceļā nogādāt BD rēķinu par otru bērnu. T.i. līdz šim brīdim BD nevienu neuztrauca, ka papīrrēķins 2 mēnešus mētājas pie viņiemi. Ķipa man būtu jāskraida apkārt, meklējot, kur ir man paredzēts rēķins?

Nodevu lieldarbu.
Nosūtīju/apstiprināju rēķinus.
Apziņoju par atvaļinājumu.

Nauda kontos arī ir.

Laiks pusdienām un atvaļinājumam. :)

Vakar frisbijā atkal samežģīju labo potīti.
Atkal sēžu nozieķējusi ar ibumetīnu un nosaitējusi ar elastīgo saiti.

Vispār pielijis zāliens (cik stundas vakar lija pie jums?) pat ar bučiem ir maķenīt īvl, slidinājāmies un pa pārīšiem (sedzējs un sedzamais) ciešā kontaktā kritām ļoti daudz.

Visādcitādi - nekā interesanta. Šodien varētu pabeigt lielo projektu un paziņot visiem klientiem par atvaļinājumu.