Šonakt visiem mūsmājās kaut kāds smags miegs.

Ap trijiem (parasti es jau ap vieniem sāku pastaigas uz tualeti un ledusskapi) mani pamodināja P pusmiegā izdvestas skaņas, kas signalizēja - laiks palīdzēt tikt uz podiņa. Es tādā pat pusmiegā, aizklunkurēju uz bērnistabu, taustījos līdz atradu bērnu, tad sapratu, ka vispār tā kā acis laikam jāatver, uzliku bērnu uz podiņa, pačurājušu iecēlu gultā, aizgāju iknakts pastaigā pa dzīvokli un, atkritusi gultā, izslēdzos līdz modinātājam.
A no tā vispār neko nemanīja. M gan jau arī.

Pēc iepriekšējās nakts bezmiega šī uzskatāma par lielisku nakti.

Vajadzētu šorīt paskriet. Pēc tam daudz darāmā.