From: ninona	Date: 6. Janvāris 2017 - 11:39		(Links)

Intervija bija savāda.
Viņš ienāca tāds uzvilkts, dusmīgs, teica, ka ātri, ātri parunāsim. Man tā "vsjo, neņems, vai atklāti pateiks, ka diez vai man izdosies".
Beigās norunājām minūtes 40 (stāstīja visu ko par uzņēmumu utt.), otrajā pusē jau pavisam smaidīgs, apmainījāmies pāris jociņiem, pavadīja mani pie tiešās priekšnieces un tā.
Viņam par mani bija tikai 2 uztraukumi: 1) lai es pēkšņi neizdomāju braukt prom uz ārzemēm vai Ventspili (grib ilgtermiņa darbinieku); un 2) vai es kaut cik protu kirilica klaviatūru un vismaz elementārus tekstus tulkot krieviski (laikam nebija iepazinies ar info par mani un tulkojumu rezultātiem).

Es gan godīguma, gan testa dēļ pati mierīgi atklāju info. Ja izdomās mani tā dēļ neņemt, nav mana problēma :D Turklāt par ģimeni runāju droši un it kā tas vispār nebūtu nekas īpašs, ka tam šajā jautājumā nav nozīme.

	From: sw	Date: 6. Janvāris 2017 - 11:46		(Links)

Gan jau kaut kas cits bija viņu uzvilcis, izklausās, ka tai intervijā tieši nomierinājās :)

Par kirilicas tastatūru milzīga restepa :) Es tikai caur translit.ru rakstu.

From: ninona	Date: 6. Janvāris 2017 - 11:49		(Links)

Es 80% zinu no galvas. Manam datoram nav krievu burtiņi, un man tāpat uz aklo ir ērtāk un ātrāk nekā translitot.
*Es māku cilvēkiem patikt (tieši prasme tāda), pat apsargi, nezinādami sarunas rezultātu, prasīja, kad jāsagaida uz pirmo darbadienu.