Toties es! Es nedēļas laikā no stabiliem 53 kilo esmu palīdusi jau zem 52. Vēl nedēļu jānostiprina ieradums nerīt, tad varēs atkal brīvāk veidot šķīvja saturu.

//Jā, es saprotu, ka jūs par maniem kilogramiem un "tievēšanu" grozat pirkstu pie deniņiem. Bet katram no mums ir savs punkts, kurā rodas sajūta, ka ir par daudz, un kļūst tiešām nepatīkami (līdz īstam pretīgumam pret sevi nemaz negribu tikt). Reāli man nav problēma ar esošajiem kilogramiem (tie beidzot ir normāli) vai izmēru (beidzot ir iespējams nopirkt apģērbu), bet gan ar tendenci tiem pašiem kilogramiem kļūt ļumīgiem un pakāpeniski kāpt. Es gribu apstāties, sakārtot savus paradumus laikus nevis kā mana mamma 50+ gados ņerkstēt, ka resna un nav ko vilkt (un vīrs slikts), bet nespēt savākties neko mainīt, paradumi pārāk nostiprinājušies un "veca" taču.