Sēžu augstā tronī -

Tā meitene diemžēl kļūst par manu darīšanu, kad apdraud manus bērnus.

Ainiņa no vakardienas ar divvietīgām šūpolēm uz atsperes:
Uzsēdinu P šūpoties, viņa (G) uzreiz klāt arī grib, bet ar P neļauju (G ir pārāk liela un aktīva), G uzstājības rezultātā noņemu P. G pazūd. Uz šūpolēm apsēžas M, G uzreiz pieskrien, arī uzsēžas un sāk pāraktīvi šūpoties, šūpoles sitas pret zemi, M sāp, prasa, lai izbeidz. G neklausās, sāk "neko nedzirdu". Neklausās arī manos uzstājīgos aizrādījumos, noceļu M. Cita meitene (E) grib šūpoties ar P, kolīdz P uzsēdinu, uz šūpolēm uzlec G. Noceļu P, G aiziet. Tas atkārtojas vairākas reizes. Pie aizrādījuma, ka grasījās sēsties E, G atbild "es biju pirmā" un paralēli pievaktē ķerru, kuru arī viņa "pirmā", uz piedāvājumu izvēlēties vienu G nereaģē. Ar G šūpoties neviens jau vairs negrasās. Tad viņa sāk traucēt M cept smilšu kūkas, rauj no rokām mantas. Kad M meklē palīdzību, G paziņo "M melo!". Tikmēr E man stāsta, ka G vienmēr tā dara, ka M nemelo, bet G gan.
Aptuveni tā.

Šodien satiku G mammu, draudzīgi patērzējām. Viņa tiešām nu jau nemaz netiekot galā, pielietojot arī žagarus un vedīšot pie neirologa. Bet, cik redzu viņas audzināšanas metodes..., lielākā problēma ir tieši tur. G "neko nedzird", jo mamma tikai pa gabalu "nedari, neej, neaiztiec, nedrīkst, kur tu lien!" un, kad apnicis, ķeras pie raustīšanas. Cik redzu "problemātiskus" bērnus, visi tiek regulēti ar uzbļaušanu pa gabalu un pēc tam raustīšanu, nevis normāli iesaistoties vai, pārtraucot nevēlamās darbības. Konkrētā mamma tieši tā dara arī ar jaunāko meitu, ja nekas nemainīsies dodu 95%, ka būs kā lielā māsa. Bet manām meitenēm ar viņām arī kopā skolā iet.