From: ripp	Date: 9. Marts 2014 - 20:47		(Links)

es (labā nozīmē) apbrīnoju Tavu atdevi bērnam. kad es redzu, ka bērns kaut ko sāk pieprasīt tikai lai būtu, to parasti paņemu nost. tobiš, tā mums bija ar knupi. kad saredzēju, ka prasa ponta pēc, lai būtu, nevis jo vajag, tad paņēmu prom. noteikti tā darītu arī ar krūtsbarošanu. savā veidā man tā liekas savas gribas uzspiešana, tāds kā "es te esmu galvenais un karāšos tev pupā cik gribēšu, vienalga, ko tu par to domā".
ar šo gan galīgi nesaku, ka citiem vajag tā kā man :>

From: ninona	Date: 10. Marts 2014 - 06:57		(Links)

Nav jau nekāda atdeve... Viss ir daudz vienkāršāk - man tik ļoti nsv iekšā ar viņu "ņemties", ka labprāt ar viņu pie krūts nahrenizējos datorā : (

Sāku meklēt enerģiju un tikšanu vaļā no aizmiršanās internetā.

Un vēl - tēēēorētiski vienkārši ir tādi posmi, kuros bērnam vienkārši vairāk vajag. Gan to zīšanu, gan to dabūšanu. Es gan nerunāju par divgadnieka ķērkšanu veikalā. Pēc tam "atlaiž".