Nupat vienai atkārtoti (ar otro bērnu) konsultējamai māmiņai gandrīz pajautāju - kā tas ir būt divu bērnu mammai.

Tā jau ir, es ne tikai neesmu aptvērusi, ka man ir 2 bērni, es vispār nejūtos kā mamma. Un arvien biežāk mātes funkcijas izpildu tāpēc, ka tā vajag, nevis ar prieku.

Kur te mans plāns par cikturtiem bērniem?

Vispār brīžiem lienu kaut kādā pašanalīzē.
Man vajag prom. Regulāri prom.
Tas atrisinātu daudz ko.