Cēlos 6os, lai ar lēto elektrību saceptu cepumus, ko nepaspēju izdarīt vakar.

Brīvdienas bija tik pamatīgas, ka naktī, kad apkārtējo dēļ modos, nesapratu, kur vispār atrodos.

Vakar pamanījos kādas 3x sačakarēt vienu un to pašu kāju.

1. Kāpdama lejup pa kāpnēm ne tā pacēlu kāju un dabūju asas sāpes potītē (ne pirmā reize tai potītei un ne pirmā reize, kad to "traumēju" paceļot).
2. un 3. bija frisbijā. Skrēju, taupīdama savu potīti, un pēkšņi augšstilba priekšpusē (o, četrgalvu muskulis) iemetās "tūliņsarauskrampī" smagums. Ņēmos staipīt, dauzīt, knaibīt. Dārgie komandas biedri ieteica "nostiep pirkstgalu", bet es ta' zinu, ka tad man 100% saraus krampī pēdu.
Smagums vismaz jau pirms naktsmiega atgāja, bet muskulis nodauzīts zils un sāpīgs ir joprojām. :(

Magnijs atkal mans draugs. Prieks un acuraugs vienmēr priekšā uz virtuves galda.
Jānopērk kaut kāds speciālais potītes balsts sportošanai.

Kamēr mēs te domājam, kā vieglāk tikt cauri visās "rudens ražas izstādēs"* (es piedomāju pie ražas nekropļošanas, lai pēc tam tomēr var arī pagatavot), citi vecāki: https://www.facebook.com/olesya.salecka/posts/1779963308912035

* Pa kuru laiku vispār šitais pārvērtās par graizīšanu un darbu brīvdienu garumā? Manā bērnībā tika nesti jocīga paskata dārzeņi - kartupeļdibeni, burkānplaukstas, mazķirbīši, dubultas bietes, ragaini āboli utt.