Esmu nikna.
Ir mēneša 4. diena un mans mobilo datu plāns šim mēnesim gandrīz izlietots!
Viens no 2 variantiem - P kaut kā atslēgusi vaifaiju (tas bija atslēgts), vai arī tas, kurš vāca viņu uz gulēšanu, neparūpējās, lai sūda jūķūbe tiek izslēgta, un pēc interneta izslēgšanas tā notērēja datus līdz uzliktajam limitam (patēriņa vairums rādās par šodienu nevis vakardienu).
Vai arī abi varianti kopā...

Grrrrrrrrr.

Meklēju info, kā labāk dabūt taukus nost no ciskām.

Visi avoti teic, ka vajag skrienīt. Ilgi skrienīt... Labi, ka ieteicams maršruts ar minimāliem apgrūtinājumiem.

Nāks pavasarīgāks pavasaris, būs jāiet skrienīt. Meža taku vietā (kur pie tam beigu posmā man drusciņ pret kalnu) paņemšu mierīgāko no tuvējām "šosejām". Turpceļā minimāls kāpums, atpakaļceļā tik pat minimāls kritums.

..šodien bija ļoti sievišķīgs.

Visas sanākušās krievu beibes neizskaitīju. Pieredzējušie vietējie čaļi tikai klusiņām pasmēja, ka var redzēt pavasara tuvošanos un ka tāds meiteņu uzlidojums ir labi ja uz dažām nedēļām.

Vispār man bija 2 aplauzieni.
1. Ierados agri, uzreiz pēc citām divām meitenēm (viena no viņām bija arī otrdien un rīkojās ļoti prasmīgi). "Iedomīgās duras" es nodomāju. Pēc tam gan izrādījās, ka mums trijatā + trenere sanāca jauks tusiņš. Moš tiksimies vēl. Šīs varētu kļūt regulāras apmeklētājas.
2. Stāvu, atpūšos, skatos vienā punktā un gaidu piekļuvi konkrētam trenažierim. Blakus vēl kāds vingro utt. Aiz muguras viens čalis kaut ko saka, bet es turpinu stāvēt. Nesadzirdējusi, ka kāds atbild, paskatījos, izrādījās, ka ar mani runā, bet es pieradusi, ka mani liek mierā. Izrādījās, ka jautā man vai es arī rindā uz to trenažieri. Nu, neko. Foršs čalis, tikai īsiņš.

Bet nu tās beibes... OMG! Ja viņas vēl kādu reizīti redzēšu, domāšu, ka noticis brīnums.

Vispār iet labi.
A teic, ka man bicepsi redzami.