Dīvainas sajūtas iezogas manās krūtīs.

Mazliet sažņaudz, atlaiž, liek domāt par sevi, mājām, kā bija agrāk; kā būs...
Un atkal sažņaudz, spiež gaisu no manām plaušām, saka, lai raudu.
// Neraudi, skaistā. Tev nav par ko raudāt.
Bet sajūta tik žņaudz, ilgas tik aicina, un es gaidu.

Roka manā mutē patvērumu meklē, tā sāp, tai bail, tā šaubās. Roka nezina, kas būs; mute to nepateiks; sirds vēl nedzird savu nākotni nākam.

Notraukšu vēsumu no sevis; gaidīšu. Nu, vai tu nāc?

Jūtos: visnotaļ dīvaini
Šūpoju kājas pie: Andre 3000

Vai tu vari sajust, kā jūtos?
Vai nāksi noglāstīt man matus?
Vai pateiksi, ka ārā spīd saule?

Jūtos: drebelīgi
Šūpoju kājas pie: kas pagadās

Biju negodīga - vienatnē izdzēru kafiju, nevienam neko neteicu. Tagad slikti. Un tā vienmēr; tāpat kā, kad viena apēdu 1 pankūku... Pēc tam nelabi...

Jūtos: muļķīgi
Šūpoju kājas pie: Moloko - Cannot Contain This

Pastrādāju mazliet, pieteicos pastrādāt arī mazliet k-kad nedēļas nogalē.
Nu neatturēt mani no šūšanas, neatturēt.
Smaga bērnības trauma.

Daudz laika pavadīju aiz šujmašīnas, iedomājoties, ka ļoti mammai palīdzu, bieži sēdēju blakus uz grīdas, kad mamma piegrieztnes zīmēja, palīdzēju izgriezt (tas rullītis joprojām patīk ;) ), vienmēr ievēru diegu šujmašīnā, mazām gaišām acīm ātrāk tas iet!
Cik daudz nav sēdēts savā nodabā māsas lellēm kleitas šujot, sev nekur nederīgas drēbes meistarojot.
Jā, patīk man tā šūšanas padarīšana. GRIBU ŠUJMAŠĪNU! :) Varbūt kādreiz; bet no sākuma savu virtuvi, vannasistabu, paklāju bērnistabā, un aicinošu guļamistabu, un tik daudz visu citu... :)

Pagaidām šuju ar rokām un ar prieku.

Jūtos: mazliet laimīga
Šūpoju kājas pie: Matthias vogt trio & guests - people come running