 |
|
|
|
|
|
|
|
|
Teorija ir pierādāma un tad arī neapšaubāma. Vēl nav teorijas. Gribēju teikt, ka man jātiek galā ar to, kas pēdējā laikā uznācis. Tas ir absolūti stulbi, šovakar visam jāatrisinās. Viena vienīga doma - es esmu stulba, pārstājusi ticēt tam, kas man ir, jo baidos, ka tā nemaz nav. Jāizvirza teorija, kas varētu aprakstīt cik labi ir un tad jāatrod ceļš un līdzekļi kā to pierādīt, tad fiksi un ātri pierādīt; dzīvot laimīgi. Gaidam vakaru, kārtojam apārtni, nodarbojamies ar absolūtām muļķībām. t.i. - es to visu daru...
Jūtos: nekā
Šūpoju kājas pie: kaukāda
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Vakar izvedu viņu pastaigā, gribēju lai paliek labāk. Nepalika. Nepalika. Nepalika labāk. Viņam palika sliktāk. Domā. Laikam jau nevajadzēja... Es negribu, lai viņš par to domā, gribu, lai pasaka. Nu kā tad īsti ir? Es gribu zināt, gribu, lai pasaka, bet par to nedomā. Un es atkal esmu savās pretrunās. Un tikko atkal sabojāju savu garastāvokli, jā to protu ideāli. Paēdīšu un atgriezīšos kur biju pirms stundas. Būšu gadrīzvaipriecīga. Esmu gata mīlēt vienalgakānuturir...
Jūtos: dīvaini...
Šūpoju kājas pie: my romance
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Izbaro manas šaubas kaijām, vējam, izsistiem stikliem, skrejošiem mākoņiem, vēsām lietus lāsēm, kas iesūcas zemē un izaug par skaistām margrietiņām manas omītes pļavās - tik nešaubīgām un vienkāršām. Aiznes manas trīcošās vēsās rokas uz vietu kur dziestošs vulkāns dotu tām pēdējo siltumu, kur saule iedegtu nedziestošu liesmu, kur tās rastu maigu uguni, lai sildītu tevi. Ieskūpsti manā dvēselē, ko jūti, ko vēlies, no kā neatsakies.
Jūtos: radoši?
Šūpoju kājas pie: kaukā
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
atpakaļ? tālāk? 
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
