[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
Below are 20 entries, after skipping 20 most recent ones in the "nikis" journal:[<< Previous 20 entries -- Next 20 entries >>]
| April 9th, 2005 | |
|---|---|
| 12:04 pm [Link] | Es redzēju tevi sapnī. Nē, ne tā! Tu biji manā sapnī... Vienkārši biji. Un tas bija jauki. |
| March 17th, 2005 | |
| 06:22 pm [Link] |
Metamorfozes Vēl vakar tepat vien filozofēju par to, cik man vēl atlicis, un shodien gluži nejauši uzzināju, ka šonakt kaimiņiem miris vecākais dēls. Puisim 26 gadi - tikai gadu vecāks par manu Tomu. Nav labi, ja vecāki pārdzīvo savus bērnus. Es zinu, kā tas ir. |
| March 16th, 2005 | |
| 11:01 pm [Link] |
49 Vakar man bija dzimšanas diena. 49 gadi. Jocīgi, lai gan - nekā neparasta. Tie, kurus gaidīju to atceramies, neatcerējās, tie, ko negaidīju - atcerējās. Vēl viens pierādījums tam, ka nekad neko nevajag gaidīt no citiem. Dzīvo, gādā par sevi pats, paļaujies tikai pats uz sevi, nekad neapgrūtini citus ar sevi un tad piedzīvosi ne tikai daudz mazāk sarūginājuma un vilšanos, bet arī daudz vairāk prieka, ko sagādās tev ikviens, kas atcerēsies tevi tevis paša un nevis pienākuma dēļ. Galu galā, kas tad ir dzimšanas diena - tikai vēl viena diena tavā dzīvē, kas jānodzīvo, un tā ir nozīmīga ne vairāk un ne mazāk kā jebkura cita tavas dzīves diena. Četrdesmit deviņi gadi... Diez, cik vēl man atvēlēts? Kaut gan, ja šim jautājumam pieiet pragmatiski, tad varētu vēl būt kādi 12 līdz 17 gadi. Aprēķins ir vienkāršs - vidējais vīriešu dzīves ilgums Latvijā ir 63 gadi. 32 gados tu esi jau pusmūžā, bet 50 - vidējā statistiskā dzīves ilguma pēdējā ceturtdaļā. Bet tikpat labi tā diena var pienākt arī rīt. Arī nebūtu nekas briesmīgs. :) |
| March 6th, 2005 | |
| 01:55 pm [Link] |
"Jo vairāk mēs zinām, jo mazāk esam informēti par to, ko nezinām." Nikolajs Kuzanskis Nupat beidzu tulkot kartejo fragmentu kāda sava klienta maģistra darbam. Interesanti. Būtu grēks nepadalīties ar pasauli. Lasiet un spriediet paši !:) Runājot par postmodernismu, Fuko un Delezs runā par domāšanas pārveidošanu - pateicoties tam tradicionālās pasaules izziņas problēmas tagad pavada mijiedarbība ar to, saziņa un nevis pretstatu cīņa. Iepazīstot pasauli, mēs ne tikai uzzinām aizvien vairāk, bet aizvien plašāka kļūst arī mūsu nezināšana par to. Kad cilvēks nāk pasaulē, viņš sāk apgūt pasauli ne vien pats, ne tikai pats saviem spēkiem, bet izmantojot valodu, vārdus, tekstus, kas viņam doti kā mantojums. Domāšana, kas bērnā nedomā patstāvīgi, izmanto vārdu, tekstus, ierobežojot nozīmju spektru ar jēdzieniem. Cilvēka ceļā uz izziņu nostājas (rodas) tā saucamais „liekums”. Liekums saskaņā ar Delezu „ir atšķirība, locījums, kas atšķir un tajā pat laikā pats var būt atšķirīgs – aplokoties apkārt kaut kam vienam, vienā notikumā atkārtoti saloka ko citu.” Locīšana kļūst par bezgalīgu operāciju, viens locījums pāriet citā un tā tālāk, un nu jau viens notikums pāriet nākamajā... Man šis process atgādina jūras, okeāna viļņošanos – viens vilnis sev līdzi nes nākamo, nākamais – vēl nākamo un šis process kļūst bezgalīgs. Notikuma, esības un dzīves atklāšana tad arī ir šī liekums. Kaut ko uztverot, mēs jau esam ieguvuši zināšanas par to, ko tieši uztveram. Šīs zināšanas izpeld no kaut kurienes, no neapzinātā, iekšējā un pāriet uz mūsu apziņu, uz ārējo. Cilvēks nekad pasauli neaplūko tieši, nepastarpināti, bet vienmēr tikai caur Citu. Cilvēks pasaules pretējo pusi apjēdz ar Cita palīdzību, taču apjēdz to virtuālā un nevis reālā izpausmē: liekuma veidā. Merlo-Ponti apgalvoja, ka mēs esam apveltīti ar funkcionālu ķermeni, ka tikai pateicoties tam, ka Cits atklāj mums mūsu potenciālo ķermeni, salokot pirmo otrajā, savienojot tos ar liekumu: „šī rēgošanās starp manu labo aizskaramo roku un manu kreiso aizskarošo roku, starp vienu manas taktīlās dzīves momentu un nākamo nav tukšums un nebūtība. Tā ir piepildīta, pateicoties mana ķermeņa esamībai...” Liekums prasa spēju domāt noteiktā veidā, Pasaules pamata īpašību izpratnes esamību. Saskaņā ar Delezu „pasaules līnija apvieno fona fragmentiņus ar ielu, ielu ar ezeru, kalnu vai mežu, savieno vīrieti un sievieti. Kosmoss, vēlmes, ciešanas, novienādošana, pierādījums, triumfs un samierināšanās... Tā sasaista dzīvos un mirušos. Ikviens no mums ir spējīgs atklāt savu pasaules līniju, taču tā atklājas tikai tajā brīdī, kad tiek novilkta pa rievas līniju.” Šī līnija ir „vienmēr ārēja” kā attiecībā pret spēkiem, kas darbojas matērijā, tā arī attiecībā pret dvēseles spēkiem (liekumu veidā). Dvēselei vienmēr jau ir forma - matērija, savukārt, to iegūstot, vienlaicīgi to arī zaudē. Tieši tādēļ dvēsele ir nelokāma, var pretoties, liekt matēriju un pati sevi. Saskaņā ar Fuko „Ārējais” – tā ir „virzošā matērija, kuru atdzīvina ... kustības, liekumi un rievas, kas kopā veido Iekšējo un neiespējamais ir vairāk iekšpusē par domu.” Liekt – tas nozīmē pārvarēt pretestību, tas nozīmē pielikt spēku pašam. Un šis spēks ir jāpieliek domai. Tā ir domas līnija; tēls, kas ir domas veids – baiļu, cietsirdības, prieka, ciešanu un sāpju līnija, baudas, laimes, lūgsnu, netikuma, riebuma līnijas... liels daudzums šo jūtu – cilvēcisko jūtu, kas stājas līnijās. Liekums/rieva – tas ir process un šo spēku (līniju) darbības rezultāts, to aktualizācijas (spēku spēles) punkts. vēlmes kļūst par plūsmām, tās pāriet notikumos, notikumi pāriet līnijās, bet līnijas jēdzienos. Viss no jauna un tajā pat laikā viss kā agrāk. Mēs domājam šajās līnijās. Pie kam, domājam vai nu mēs, vai arī domā mūs. Iznāk, ka visa pasaule sastāv no domas līnijas, visiem jēdzieniem piemīt šīs domas un arī viss cilvēks pēc savas būtības ir izausts no liekumiem, kas pāriet skrejošās jēdzieniskās līnijās. |
| March 5th, 2005 | |
| 09:17 pm [Link] |
Post factum Es gribēju tev ko teikt... Tas bija svarīgi... ļoti svarīgi... protams, svarīgi tas bija tikai man, bet es tev to nepateicu. Nepateicu, jo nezināju, kā tu to uztversi. Pasaulīt mīļā, cik tas viss ir dumji, stulbi un... man pat vardu piedienīgu nav, lai to visu raksturotu... To visu - tas ir, sevi, savu nedrošību, neuzņēmību un neizlēmību. Vai labāk ir pateikt, vai tomēr nepateikt? Kas to lai zina, kas labāk. Pasakot, tu vari visu sabojāt un padarīt vēl ļaunāku, bet nepasakot - mokies, jo neesi pateicis, neesi izmantojis to reto, vienreizējo iespēju. Un tas tad arī ir tas apburtais loks, kurā tu pats sevi esi iedzinis un iesprostojis. Bet tā jau tas ir - tu vari kaut mūžību prātot un blenzt uz olām, bet olu kulteni, tās nesasitot, tā arī neuztaisīsi. Bet, lai kā tas arī būtu, labāk ilgoties pēc kaut kā, nekā dzīvot bez ilgām. P.S. Lai slavēts seno grieķu Dionīss un Kalifornijas vīndari: vienkārši dievīgs 2002. gada "Western Cellar", pudeles Nr. 71858. :) Current Music: Emir Kusturica: No Smoking Orchestra - La vie est un miracle |
| March 2nd, 2005 | |
| 01:17 am [Link] |
Tēma - par to pašu :) šodien, vai, pareizāk sakot, vakar es pāršķīru lappusi... pāršķīru lappusi un aizvēru nodaļu stāstā, ko sauc par manu dzīvi. aizvēru nodaļu, kas ilga turpat trīs gadus. dīvaina sajūta. es skatos apkārt un redzu tās pašas sejas, tās pašas darbojošās personas... un ar grūtībām spēju noticēt, ka šis gabaliņš manas dzīves ir neatgriezeniski pagājis. nav vairs nemiera, satraukuma un sāpes... palicis tikai līdzsvarots miers. mērot filozofiskās kategorijās - esmu miris. nu, ne jau nu gluzhi fiziski, bet tā drusciņ, uz brītiņu, jo paies kads britiņš un gan jau uzradīsies kaut kas, kas atkal izjauks līdzvaru un stabilitāti un liks atkal sākt dzīvot. tūkstotis dienu - tūkstotis manas dzīves lappušu, kurās visās ir redzams tavs siluets, tava seja, smaids, dzirdama tava balss un smiekli. pavisam pazudis jau tu, cilvēk, nebusi... tepat vien kaut kur būsi, bet ne vairs pirmajā un pat ne trešajā plānā. es gan negribu to visu aizmirst pavisam, jo, tomer, lai kā tas arī būtu, šīs tūkstotis ar tevi piepildīto manas dzīves lappušu bija jauks gabaliņš "iz manas dzīves" - pilns ar to smadzenju disfunkcijas stāvokli, ko cilvēki sauc par mīlestību... pilns vārdos neizteiktas sāpes un nu jau izplēnējušu ciešanu. Beigas esot sākums kaut kam citam... bet kam? Current Mood: calm |
| August 26th, 2004 | |
| 10:08 pm [Link] |
iepukstējiens - burkšķējiens Man pienāca īsziņa - Es tevi mīlu! Hmm... un ko lai es ar to tagad daru - godīgs ģimenes galva, viena pieauguša un 2 pusauga bērnu tēvs??? |
| July 19th, 2004 | |
| 09:52 pm [Link] |
... svētīgi tie garā vājie... ??? ... tas ir grūti... reizēm pat neizturami... ikreiz mani pārņem izmisums, klusa panika un histērija... es labi saprotu, ka tas viss ir tikai manu plānprātīgo smadzeņu spolēšanas rezultāts... ka man nav nevienas iespējas un pat ne mazākās cerības... ka nekad to neuzdrīkstēšos izrādīt un vēl jo vairāk - pateikt... |
| June 27th, 2004 | |
| 11:35 pm [Link] |
Tā arī ir dzīve... Skumji apzināties, ka par tevi atceras tikai tad, kad no tevis kaut ko vajag. Tā labā puse tajā visā laikam ir tas, ka tevi tomēr atceras un ka no tevis kādam tomēr vēl kaut ko arī vajag... |
| May 29th, 2004 | |
| 01:59 am [Link] |
J'aime... Es tevi milu! - sauca skatiens, bet lūpas neuzdrošinājās tev to pateikt... Es tevi mīlu! - teica pieskāriens, bet roka neuzdrošinājās tevi aizturēt... Mīlestība ir jaunības prerogatīva. Iemīlejies jaunais vienmēr izskatās aizkustinoši, vecais - smieklīgi. Ne jau tapec, ka viņš tiešām izskatītos smieklīgs, bet gan tāpēc, ka tiek par tādu uzskatīts. Žēl un skumji, bet tas tā ir. Es tevi mīlu... Es esmu iemīlējies tevī... un izjūtu tās pašas sāpes un ciešanas kā toreiz, pirms 30 gadiem, kad kaut kas tāds ar mani atgadījās pirmo reizi. Un vienīgā starpība ir tā, ka toreiz baidījos to pateikt, jo nesapratu, kas īsti ar mani notiek, bet tagad neuzdrošinos tieši tāpēc, ka zinu. Ir tikai viens iemesls kāp;ec man tas būtu tev jāpasaka, simts - kāpēc to nedrīkst teikt, un vēl miljons citu, kāpēc tas vienkārši ir aizliegts. "Ir divas traģēdijas dzīvē." - saka franči - "Tā viena - neiegūt to, ko vēlies, tā otrā - to iegūt." Visa cilvēka dzīve rit starp šim divām traģēdijām. Kaut ko neieguvis, cilvēks skumst, ir izmisis un nelaimīgs, bet ieguvis - jūtas tāpat un vēl arī vīlies, jo tas, pēc kā ir tiecies un ieguvis, parasti nav gluži tas, ko vēlējies iegūt. Taču, lai cik tas būtu smieklīgi un skumji, traģiski un sāpīgi, neprātīgi un neloģiski - es tevi mīlu. Tu lasīsi šos vardus, nezinot ka saku tos tev, un varbut (es ceru) pasmaidisi... |
| April 16th, 2004 | |
| 08:08 pm [Link] |
Tā nav dzīve, tas ir kīnō... Paldies alx - manā kolekcijā nu ir jau divas vērtīgas filmas - Dzefirellī "Romeo un Džuljeta" un Bergmana "Fanija un Aleksandrs". Šonakt skatījos "Fanija un Aleksandrs". Nepārspējama filma. Iespaidu daudz... par tiem kadu citu reizi... lai nogulstas... |
| February 22nd, 2004 | |
| 11:42 am [Link] |
Bez temata Šodien parskatiju savu cibu uz izdzēsu laukā visus privātos ierakstots. Neuzticos es tomer elektronikai un vispar nekam neuzticos. Negribās man tomēr, lai kaut kāda datorgļuka rezultātā kāds izlasītu to, ko rakstīju pats sev. Personigais ir un paliek personisks tikai tikām, kamer tu to neesi pateicis vēl kādam citam. Kādam pateikts, tas pārstāj būt tavs, pārstāj būt privāts un personisks un tā sekas ir grūti prognozējamas. Nav vērts laist citus bradāties savā dvēselē - pat ar vislabākajiem nodomiem, vai, pareizāk sakot, it īpaši ar vislabākajiem nodomiem, jo tieši ar tiem bruģē ceļu uz elli un otram nodara vislielākās sāpes. |
| January 5th, 2004 | |
| 12:44 am [Link] | Bezcerība... tas laikam ir pareizais vards... Skaudra, sāpīga bezcerība... Arī tad, ja viss pārējais būs tip-top... Neko nav iespējams mainīt un, šķiet, arī tad nekas netiktu atrisināts... dieva nav... kur lai smeļas spēkus... |
| January 4th, 2004 | |
| 04:39 pm [Link] | "Varbūt nelaupīsim sev ilūzijas? Dzīvot ir vieglāk, ja nezini visu patiesību... " (Mata Hara filmā "Indiana Džounss") |
| January 2nd, 2004 | |
| 04:46 pm [Link] |
Klusiņām pats pie sevis... Kas zina, kas sliktāk - pateikts vārds, vai nepateikts. Nepateikts tas visu laiku laužas laukā, bet aiztraucies no tavām lūpām, tas vairs nepieder tev un sāk dzīvot pats savu dzīvi, kuru tu vairs nespēj ietekmēt, un mēģinājumi kaut ko labot visu padara tikai sliktāku. Laikam jau tapēc cilvēki joprojaam, viens otru pamāca sakot - klusēšana zelts... |
| January 1st, 2004 | |
| 11:57 pm [Link] |
Thinking about... Lai būtu sajūta, ka tu dzīvo pilnvērtīgi, ir nepieciešams, lai tavai dzīvei būtu jēga, nepieciešams, lai būtu kads augstāks mērķis, kas paceltos pāri ikdienai - ēšanai, kailuma piesegšanai, rūpēm par jumtu virs galvas un daudzām citām lietām, kas Maslova piramīdā atrodas pašā tās pamatā, bet kuras nereti paņem lielāko daļu tavas dzīves, spēku un līdzekļu. Viegli tam, kura dzīves mērķis ir māja, mašīna, bankas konts, tad labāka mašīna, lielāka māja un vairāk naudas kontā, stāvoklis sabiedrībā, tad vēl dārgāka mašīna, vēl lielāka māja, vēl vairāk naudas, primus inter paria... Un tā kā lietām ir tendence agri vai vēlu nolietoties un iziet no modes, bet stavoklis sabiedrībā ir greizsirdīgi jāsargā un jāuztur, tad viņš vienmēr būs pozitīvi nodarbināts, lai saturētu savu pasauli. Grūti tam, kam gribas apzināties un sajust, ka viņš ir kādam vajadzīgs, kuram bez tā visa dzīve kļūst bezjēdzīga un pārvēršas par primitīvu eksistēšanu. Kāda jēga dzīvot, ja neviens nemīl tevi un tu nemīli nevienu? Kāda jēga dzīvot, ja tu runā ar cilvēku, bet tavi vārdi līdz viņam neaizkļūst? Kāda jēga tavai dzīvei, ja tev nav cerību būt sadzirdētam un uzklausītam? Paliek tikai bioloģisko funkciju kopums, kuru daudzi nezin kāpēc sauc par dzīvi, bet kas patiesībā ir tikai eksistēšana. Dzivē reti kad veidojas pareizie savienojumi... I love somebody, somebody loves some other somebody but not you... and so on... endless story... |
| December 31st, 2003 | |
| 07:19 pm [Link] |
Happy New Year 2004! Nu re! Klat ir 31. decembris. Vel brītiņš un gaisā lidos raķetes, cilvēki sveiks viens otru ar jauna gada sākumu, domājot un cerot, ka atnākošais būs labaks, veiksmīgāks un laimīgāks. Lai tas tā notiek, novēlu to visiem no visas sirds. Aizejošais man ir bijis labs gads. Varu to teikt, pats sevi nemānot. :) Esmu ieguvis labus draugus un laikam jau tas ir tas labākais, kas aizejošajā ir noticis. Ko lai vēlas Jaunajam gadam? Laikam jau to pashu, ko vēlu visiem citiem - lai piepildās, ko vēlos, un lai tas atnes tikai prieku. Lai pietiek prāta un prasmes dzīvot saskaņā pašam ar sevi un pasauli man apkārt. Lai cilvekiem, kurus mīlu, viss butu labi un lai viņi būtu laimīgi. Lai paiet garām nelaimes, lai priecāties un smaidīt naktos biežāk nekā bēdāties un asaras liet, lai prastu atrast spēku, par kaut ko pasmaidīt arī tad, kad viss šķiet slikti. Lai visiem Jaunais gads ir veiksmīgs! :) |
| December 19th, 2003 | |
| 03:52 pm [Link] |
Dzīvojam! :) Laukā spoži spīd saule, tulkojumu pārlasa korektors un to driz varēs nodot pasūtītājam, vakarā jāiet uz čata tusi un vispār - jāpaskatās, kas ārpasaulē notiek: neesmu bijis laukā kādas 3 dienas. Šausmas!!! Tur jau ne tikai planētu gribas apturēt! ;-D Current Mood: satisfied |
| December 18th, 2003 | |
| 03:29 pm [Link] |
Errare humanum est? Es esmu noguris... ļoti noguris... Apturiet pasauli!!! Es gribu iziet!!! Current Mood: empty |
| 03:50 am [Link] |
Bāc! Jau biju paguvis piemirst vienu no svarīgākajiem dzīves postulātiem - jebkas, kas tev tiek dots, var tikt bez brīdinājuma atņemts, ja pats esi bijis bezrūpīgs un nevērīgs, un neesi pratis turēt vērtē to, kas tev ir ticis dots. Būs ko aizlikt aiz auss, nikis! ;-P Current Mood: silly |