[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]

Time	Text
01:17 am nikis [Link]	Tēma - par to pašu :) šodien, vai, pareizāk sakot, vakar es pāršķīru lappusi... pāršķīru lappusi un aizvēru nodaļu stāstā, ko sauc par manu dzīvi. aizvēru nodaļu, kas ilga turpat trīs gadus. dīvaina sajūta. es skatos apkārt un redzu tās pašas sejas, tās pašas darbojošās personas... un ar grūtībām spēju noticēt, ka šis gabaliņš manas dzīves ir neatgriezeniski pagājis. nav vairs nemiera, satraukuma un sāpes... palicis tikai līdzsvarots miers. mērot filozofiskās kategorijās - esmu miris. nu, ne jau nu gluzhi fiziski, bet tā drusciņ, uz brītiņu, jo paies kads britiņš un gan jau uzradīsies kaut kas, kas atkal izjauks līdzvaru un stabilitāti un liks atkal sākt dzīvot. tūkstotis dienu - tūkstotis manas dzīves lappušu, kurās visās ir redzams tavs siluets, tava seja, smaids, dzirdama tava balss un smiekli. pavisam pazudis jau tu, cilvēk, nebusi... tepat vien kaut kur būsi, bet ne vairs pirmajā un pat ne trešajā plānā. es gan negribu to visu aizmirst pavisam, jo, tomer, lai kā tas arī būtu, šīs tūkstotis ar tevi piepildīto manas dzīves lappušu bija jauks gabaliņš "iz manas dzīves" - pilns ar to smadzenju disfunkcijas stāvokli, ko cilvēki sauc par mīlestību... pilns vārdos neizteiktas sāpes un nu jau izplēnējušu ciešanu. Beigas esot sākums kaut kam citam... bet kam?
Reply:
	From: Sviesta Ciba user Username: Password: Log in?  Anonymous Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem): Subject: No HTML allowed in subject   Don't auto-format: Message: