Comments: |
a kaa tu pastaaveesi bez karmas, ko taa nogreekojusies, ka tu to veelies izniicinaat?
ja nebuus karmas, nebuus arii probleemu. vismaz izejot no klasiskaas karmas definiicijas.
From: | materija |
Date: | August 28th, 2004 - 06:32 pm |
---|
| | Juutu lidz... LAIKAM... : ) | (Link) |
|
Jā es tevi saprotu.. Ar karmaam nav joki.... un tad vel tās nolādētas VII čakras... Gandriiz vai jaanem bis rokās un PAMS PAMS... Lai cies....
Un Tad iesliikt dzili meditatiivaa stavoklii, nodoties nirvanaa.. un censties atgriesties pie Brahmana....
varbuut vienkaarshi iedzert shnjabi? nafig tur mociities, mantras skaitiit, chakras tiiriit. cilveeks tachu ir piedzimis noguris, tagad laiks atpuusties. it iipashi ja padomaa par visaam ieprieksheejaam inkarnaacijaam. labaak miers un aizmirstiiba.
| From: | ripp |
Date: | August 29th, 2004 - 02:40 pm |
---|
| | | (Link) |
|
tas, ko man vecāki šajā mājas būšanas reizē ieteica uzrakstīt uz rokas, vai kkur kur būs acu priekšā un šādos un arī citādos brīžos atcerēties - uz visu ir Dieva griba un jābūt tā, kā ir. mjā. skan laikam briesmīgi banāli. bet nu.
es zinu, tachu tas ir fataalisms - manupraat, viens no pashizniicinaashanaas veidiem, jo notiektaa mirklii cilveeks var paarstaat uznjemties atbildiibu par to ko dara. un tad ir kaka. visa shitaa dieva buushana ir diezgan penjkeriiga lieta, tur ljoti liela nozmiime ir pasha cilveeka gribai. bet tas ir gari un plashi jaastaasta, taka ja kaadreiz nebuus ar ko izklaideeties, varees papraktizeet dailjdirshanu :)
| From: | ripp |
Date: | August 31st, 2004 - 01:29 pm |
---|
| | | (Link) |
|
nū.. jā. labojums. tas nebija teikts, vidēja kristieša izpratnē ;P ar domu (kuru Tu manuprāt zini tik pat labi, cik es, ja ne labāk), за что боролись на то и напоролись un ka visu lieliski var mainīt utt, bet to, kas nāk, jāpieņem. bet vispār jā. daiļdiršana ir lielisks termins. es šaubos, ka mūsu pasaules uztveres atšķiras tik ļoti, lai mums būtu par ko strīdēties. varbūt maldos.
Mēs parasti nodarām pāri tiem, ko mīlam. Parasti jau nejauši. &, vienalga, vai tas būtu koka šūpuļzirdziņš, vai arī cilvēx, kas defaultā blakus. Pamanām jau tikai tad, kad noasiņojis...
nedaudz par vēlu, kad cilvēks jau ir "nedaudz" miris.
"labāk par vēlu, nekā nekad," teica Old'Waverly un nolika galvu uz dzelzceļa sliedēm, kad vilciens jau bija aizbraucis...
un mani Tu uzskati par optimistu?
/me ir patiesi pārsteigts
Old'Waverly drīzāk. tu esi reālists.
realists -- ļaunākais no iespējamajiem variantiem...
skatoties ko tu liec iekšā šajā terminā.
| | pastāstīšu anekdoti,-- sapratīsi | (Link) |
|
Tunelis.
Pesimists tunelī redz tuneli un tumsu.
Optimists -- tuneli, tumsu un gaismu tuneļa galā.
Reālists -- tuneli, tumsu, gaismu tuneļa galā un vilcienu, kas brauc tieši virsū...
protams. nezināšana ir spēks!
KĀDS SPĒKS!!!! TU KO!!!!!!!!!
visu atkal esi saputrojis, fuck!
tas saucas domas attīstīšana. nezini ka tuneļa galā ir gaisma un jūties vienkārši sūdīgi. atšķirībā no pavisam sūdīgi reālista skatījumā. vot tak!
ne gluži. ar pesismistu ir tā, ka uzskatot, ka nākotnē būs sūdīgi atklājot to, ka patiešām arī sūdi sanāk ir mazs prieciņš dzīvē -- redz kā patiešām sūdi...
bet reālistam ta nekāda prieka vispār šai dzīvē nav, jo nepārtraukti saskaras ar atziņu ir tā kā ir... un ne citādi.
ai, labi. teorētiska daiļdiršana. šorīt aizdomājos par pesimisma tēmu un konstatēju, ka nav nekā vieglāka kā būt pesimistam - bezjēgā žēlo sevi un viss ir ok. savdabīga melna laimīte. reālisms - tur jau ir vairāk prieka. vismaz nav nepieciešamības lolot tukšas cerības. patiesībā, pārāk plaša tēma, lai censtos to apspriest iekš cibas. tur ir jāapsēžas.. kaut arī tas, visdrīzāk, neko nemainīs. vienkārša domu apmaiņa pēc kuras mēs zināsim, kā katrs domā. nekas vairāk. trūkst reālas darbības. vienas teorijas. pie tam šāda rakstura teoretiskās diskusijās parasti "vinnē" tas, kuram uz doto momentu ir skaidrāka galva, nevainojamāka loģika un liekāks nihilisma līmenis, nevis tas, kurš kaut kam tic un cenšas arī citiem parādīt, ka ticēt ir verts.
ja cilvēkam ir nostāja, ka viņa viedoklis ir vienīgais pareizais, tad tiešām ar rnāšanu nekas nenmainīsies. vinnē ne jau lielāks nihilisma līmenis, bet gan argumentācija. viedoklis ir jāpamato. lai pierādītu, ka ir vērts ticēt nepieciešams pietiekoši spēcīgs arguments. spēcīgi argumenti nāk tam, kurš savam uzskatam tic vairāk.
Te, manuprāt, būtu īstā vieta atgādināt par agrāk tik populārajiem Dieva pierādījumiem un tēvu Gregoru (ja pareizi atceros vārdu), kurš pierādīja, ka visi Dieva pierādījumi ir bezjēdzīgi, kā argumenntu izmantojot cilvēka prāta ierobežotību.
ar4gumentācija. svarīga ir argumentācija.
tu pats tiko atzini, ka jebkura argumentācija, "pateicoties" prāt ierobežotībai, ir apstrīdama. tad priekš kam piesaukt loģiku. šeit jautājumi aiziet pavisam citā, personīgā spēka, līmenī. eh, par to labāk aprunāties, nevis ilgi postoties par tēmu. pieņemu, ka šāda iespēja mums ir pieejama :)
ne gluži, dieva pierādījumu bezjēdzības pierādīšanai vispirms tika pierādīts, ka cilvēka prāts ir ierobežots un nav spējīgs izdomāt neesošo, nedz arī spējīgs definēt ko neesošu. līdz ar to ja runa ir par kaut ko un ja par šo kaut ko ir arī iespējams pateit pateikt, ka tā nav, tad no tā izriet šī kaut kā eksistēšana.
tātad prāts ir ierobežots tādā ziņā, kaspēj operēt tikai ar pastāvošo. | |