|
Sep. 4th, 2004|11:56 am |
ai, labi. teorētiska daiļdiršana. šorīt aizdomājos par pesimisma tēmu un konstatēju, ka nav nekā vieglāka kā būt pesimistam - bezjēgā žēlo sevi un viss ir ok. savdabīga melna laimīte.
reālisms - tur jau ir vairāk prieka. vismaz nav nepieciešamības lolot tukšas cerības. patiesībā, pārāk plaša tēma, lai censtos to apspriest iekš cibas. tur ir jāapsēžas..
kaut arī tas, visdrīzāk, neko nemainīs. vienkārša domu apmaiņa pēc kuras mēs zināsim, kā katrs domā. nekas vairāk. trūkst reālas darbības. vienas teorijas. pie tam šāda rakstura teoretiskās diskusijās parasti "vinnē" tas, kuram uz doto momentu ir skaidrāka galva, nevainojamāka loģika un liekāks nihilisma līmenis, nevis tas, kurš kaut kam tic un cenšas arī citiem parādīt, ka ticēt ir verts. |
|