Mēs parasti nodarām pāri tiem, ko mīlam.
Parasti jau nejauši.
&, vienalga, vai tas būtu koka šūpuļzirdziņš, vai arī cilvēx, kas defaultā blakus.
Pamanām jau tikai tad, kad noasiņojis...

(Reply to this) (Thread)

nedaudz par vēlu, kad cilvēks jau ir "nedaudz" miris.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

"labāk par vēlu, nekā nekad," teica Old'Waverly un nolika galvu uz dzelzceļa sliedēm, kad vilciens jau bija aizbraucis...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

mūžīgais optimists.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

un mani Tu uzskati par optimistu?

/me ir patiesi pārsteigts

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Old'Waverly drīzāk. tu esi reālists.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

realists -- ļaunākais no iespējamajiem variantiem...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

skatoties ko tu liec iekšā šajā terminā.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tunelis.

Pesimists tunelī redz tuneli un tumsu.

Optimists -- tuneli, tumsu un gaismu tuneļa galā.

Reālists -- tuneli, tumsu, gaismu tuneļa galā un vilcienu, kas brauc tieši virsū...

(Reply to this) (Parent) (Thread)

protams. nezināšana ir spēks!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

KĀDS SPĒKS!!!! TU KO!!!!!!!!!

visu atkal esi saputrojis, fuck!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tas saucas domas attīstīšana. nezini ka tuneļa galā ir gaisma un jūties vienkārši sūdīgi. atšķirībā no pavisam sūdīgi reālista skatījumā. vot tak!

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne gluži. ar pesismistu ir tā, ka uzskatot, ka nākotnē būs sūdīgi atklājot to, ka patiešām arī sūdi sanāk ir mazs prieciņš dzīvē -- redz kā patiešām sūdi...

bet reālistam ta nekāda prieka vispār šai dzīvē nav, jo nepārtraukti saskaras ar atziņu ir tā kā ir... un ne citādi.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ai, labi. teorētiska daiļdiršana. šorīt aizdomājos par pesimisma tēmu un konstatēju, ka nav nekā vieglāka kā būt pesimistam - bezjēgā žēlo sevi un viss ir ok. savdabīga melna laimīte.
reālisms - tur jau ir vairāk prieka. vismaz nav nepieciešamības lolot tukšas cerības. patiesībā, pārāk plaša tēma, lai censtos to apspriest iekš cibas. tur ir jāapsēžas..
kaut arī tas, visdrīzāk, neko nemainīs. vienkārša domu apmaiņa pēc kuras mēs zināsim, kā katrs domā. nekas vairāk. trūkst reālas darbības. vienas teorijas. pie tam šāda rakstura teoretiskās diskusijās parasti "vinnē" tas, kuram uz doto momentu ir skaidrāka galva, nevainojamāka loģika un liekāks nihilisma līmenis, nevis tas, kurš kaut kam tic un cenšas arī citiem parādīt, ka ticēt ir verts.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ja cilvēkam ir nostāja, ka viņa viedoklis ir vienīgais pareizais, tad tiešām ar rnāšanu nekas nenmainīsies. vinnē ne jau lielāks nihilisma līmenis, bet gan argumentācija. viedoklis ir jāpamato. lai pierādītu, ka ir vērts ticēt nepieciešams pietiekoši spēcīgs arguments. spēcīgi argumenti nāk tam, kurš savam uzskatam tic vairāk.

Te, manuprāt, būtu īstā vieta atgādināt par agrāk tik populārajiem Dieva pierādījumiem un tēvu Gregoru (ja pareizi atceros vārdu), kurš pierādīja, ka visi Dieva pierādījumi ir bezjēdzīgi, kā argumenntu izmantojot cilvēka prāta ierobežotību.

ar4gumentācija. svarīga ir argumentācija.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tu pats tiko atzini, ka jebkura argumentācija, "pateicoties" prāt ierobežotībai, ir apstrīdama. tad priekš kam piesaukt loģiku. šeit jautājumi aiziet pavisam citā, personīgā spēka, līmenī. eh, par to labāk aprunāties, nevis ilgi postoties par tēmu. pieņemu, ka šāda iespēja mums ir pieejama :)

(Reply to this) (Parent) (Thread)

ne gluži, dieva pierādījumu bezjēdzības pierādīšanai vispirms tika pierādīts, ka cilvēka prāts ir ierobežots un nav spējīgs izdomāt neesošo, nedz arī spējīgs definēt ko neesošu. līdz ar to ja runa ir par kaut ko un ja par šo kaut ko ir arī iespējams pateit pateikt, ka tā nav, tad no tā izriet šī kaut kā eksistēšana.

tātad prāts ir ierobežots tādā ziņā, kaspēj operēt tikai ar pastāvošo.

(Reply to this) (Parent)