|
Bijis
Maijs 2017
|
Dzīves kalniņi mētā augšā, lejā, ka gandrīz vai nelabi jāpaliek. Apēdu piparmētru konču un šļūcu tālāk. ![]() A ko citu?
Noskatījos filmu kas bija minēta kādā Nenožēloju. Nemaz :)
Modos 7:00, pamodos 6:00. Kkā visas lietas pēdējā laikā vairāk vai mazāk sakārtojas/pakārtojas pašas no sevis. Acīm redzot tam tā ir jābūt. K.: Es iedomājos... Nu tā, līgums man rokās. Tā ka, tiklīdz vairāk vai mazāk būs iekārtota vide, būs jārīko sālsmaize. :) Šovakar redzēju krītošu zvaigzni caur visām apmākušajām debesīm. Un nemēģiniet iestāstīt, ka tā bija lidmašīna. Esmu sevī ļoti vīlusies. Žēl, ka dažreiz tikai pēc tam, kad ir pieļautas kļūdas un kāds jau ir sāpināts, cilvēks sāk apzināties savas rīcības sekas. Būtībā, pēc šī sanāk, ka gandrīz vai neesmu labāka par to, no kā pati aizmukt tik ļoti vēlējos. Vakar pie mana galdiņa pienāca sieviete, nolika uz galda pašdarinātu koka pērlīšu rokassprādzi un kaklarotu, ādas atslēgu piekariņ un zīmīti, uz kuras bija lūgums nopirkt kādu no šīm lietiņām par ziedojumu- 1 Ls. Nopirku visas. Iesaku.
Iedaudzīju Dr.Ross Kempbels grāmatu "Kā mīlēt savu bērnu?" Atradu savu sen pazudušo tamboradatu. Tā laikam zīme, ka beidzot jāsaņemas un jāsalabo dredi. Uhhh! Pirkstiņi saņemās!!! Vakar melnā nakts stundā izkāpjot no tramvaja [man domāt] liku kādai jaunkundzei justies kā maniaka izsekotai. Tā nu gadās, kad sanāk iet pa vienu un to pašu ceļu un vienā soļu ritmā. |


