17 March 2013 @ 12:01 pm
 
un atkal viss ir kārtībā, viss labi. kārtējā pļauka sejā pēc tam, kad simto reizi esi meditējis, lūdzis, dziļi ieelpojis/izelpojis un čirikus turējis uz to, lai beidzot sanāk ilgāku laiku nenorauties ar to dramatisma uzplūdu. tās sajūtas tajā mirklī tik īstas. viss tiešām pagalam un beigts un dzīvei nav jēgas, pat, ja sanāk ārēji to apspiest. bet taču smieklīgi.
 
 
16 March 2013 @ 01:24 pm
 
nemāku tā dzīvot ar kādu, bet ļoti gribu. viņš mani beidz nost... tas viss despotims. maigāku pati apēdu un atlikušo noroku. visas tās viņa mantas katrā stūrī, katrs teikums ar ko viņš man liek jusies kā dzīves atkritumama. man vajadzēja no rīta aiziet izskriet, lai pietiktu ķīmijas ar ko argumentēt, nomierināt un ar savu racionālismu padarīt par muļķi, bet tagad es skaisti dancoju pa emocionālo sieviešu stereotipu. tagad iedzeršu, tas vismaz ir ceļš uz sevi.
 
 
14 March 2013 @ 09:44 am
 
viņai ir spīdīgi mati, akurāti lakoti nagi, saldas smaržas, un, kad viņa pielieksies vai pietupsies, skatienam taisni pa muguras līniju atsegsies tā brūnā zeķubikšu vīle, liekot aizdomāties cik tad īsti tālu no padusēm viņas ir uzvilktas. mēdz pārpucēties dodoties uz teātri. ļoti bieži smaida un jūtās komfortā, ja visiem apkārt ir labi un ērti. mātišķi visus aptekalē. nēsā līdzi maiņas apavus. fiksi aizsvilstās, ātri norimst.
 
 
14 March 2013 @ 08:59 am
 
manai nenozīmībai ir jābūt miera un prieka avotam.
 
 
26 February 2013 @ 07:38 pm
 
es te sarakstu visu kaut ko un tik nodzēšu
 
1 | ...
 
25 February 2013 @ 08:49 pm
 
baigi gribās sevi lielīt. nav brīv aizrādīt.
 
 
09 February 2013 @ 10:09 am
 
pilnīga bezjēdzība, kam seko nožēla. nu cik ilgi vēl pieņemšu lēmumus, kas jau sākumā nepieļauj savādāku lietu iznākumu.
 
 
23 January 2013 @ 04:30 pm
 
vairāk takā augšā nevis apakšā un sapriecājusies tādā amerikāniskā starā viņam saku, ka man iet lieliski. piemeklēju neveiklas un nevajadzīgas ilustrācijas šim faktam -4kg, beidzot labas analīzes un mīļajam paaugstinājums, a stefano saka, lai get used to ups and downs- zet iz ze laif. un vēl teica nepārspīlēt. jehehē vēl viņš tik uzsvēra, ka viss mainās. a es atpakaļ tādā pašā priecī, kacinoši uzkrītoši lieku saprast, ka man pie kājas līdzsvars. tad viņš akal sper ārā visādas koelju frāzes. un tad man tik ļoti kauns, ka smieties gribās, iedomājoties, ka nedēļas vai tikai dienas atšķir no nākamā kadra, kurā sēžu gultā ar iedzert-indi sejasizteiksmi, viss ir neatgriezeniski sabrucis un man vēl jāceļas pussešos no rīta bez tās patreizējās viegluma sajūtas, ko gribētu pietaupīt, ar iedvesmu un motivāciju spiedīgākiem laikiem.
 
 
15 January 2013 @ 04:34 pm
 
ja iestājas apstākļi, kuru rezultātā savstarpēji paredzētās emocionālās un fiziskās saistības nevar tikt pilnīgi vai daļēji izpildītas, un konkrēti: depresijas, tai sekojoša apnikuma, apātijas, egoisma, pārāk lielu viltus cerību un gaidu, vājas pašapziņas, nevērības, nepiepildītu ambīciju, mazvērtības sajūtas vai citu no Pusēm atkarīgu apstākļu dēļ, paredzētais saistību izpildes termiņš tiek pagarināts atbilstoši laikam, kurā ir spēkā centieni pārvarēt minētos apstākļus. ja šie apstākļi pārsniedz laiku vairāk, kā ilgst individuālā spēja panest nelaimību, tad pusēm ir tiesības to klasificēt kā nolaidību, rakstura defektu, kaut vai sliktu zīmi abpusējai saderībai, atbildēt ar atteikšanos no turpmākās saistību izpildīšanas un ...un neko. pagaidīt mazliet un sākt visu atkal ar citu. un iekšiņa domā, ka tas ir par to riteni kurā tieši man varētu būt bijis lemts griezties vairākas dzīves.
 
 
 
27 December 2012 @ 05:05 pm
 
in-in-in-in-ven-tū-ra.. la la lā, la la lā. tagad es sev nedošu ēst nekādu delušī un vakarā likšu gulēt uz adatu paklājiņa, tādēļ, ka labi atceros, kā kladzināju katru sapulci līdz to panācu, visiem par lielu nelaimi.

un arī mājās gaida kaut kas līdzīgs līdz jaungadam pasākams. viss tas sentimentālais papīra atmiņu blāķis ar trešās klases valentīndienas kartiņām un dienasgrāmatas ierakstiem prasās pārskatīšanas, ieskenēšanas un atdošanas makulatūrā savādāk nav vietas jaunam.
 
 
25 December 2012 @ 05:43 pm
 
savā neapmierinātībā un prasīgumā tēva draudzene dīvainā veidā stiprina ģimeni aizpildot ārējā ienaidnieka lomu. ģimenes kodols mazliet pārbīdās, bet nepārprotami saliedējas vēl vairāk. pat tā kā paldies par izčakarētiem ziemassvētkiem. nepareizi tā.
 
 
18 December 2012 @ 02:20 am
 
kā no trim šķirtām ģimenēm salipināt kopā vienu jaunā gada kalendāru?! svētku dienas ik pēc vienas, tas gan. jāiet traukos.lv meklēt mammas profilā fotogrāfiju kādu. raudāt par šito gribās.
 
1 | ...