30 December 2009 @ 04:56 pm
 
kā mēs katrs vārtāmies un spārdāmies savās personīgo ciešanu batālijās. kopā ar visu, kas mums palīdz atvairīties, lai tas būtu seksa,reliģijas, zāles, darba, vīna,sarunu,ģimenes, pozitīvisma, gleznošanas, mūzikas, cigarešu, sabiedrības, sporta, izolētības, izglītības, vēl, un vēl un vēl jebkā cita kokteilis personīgajās proporcijās ikdienas lietošanai.
mēs esam burvīgi.
mēs burvīgi pendelējamies apkārt.
un kreņķos mēs esam tik interesanti, domājoši un melanholiski skaisti. viens vienīgs skaistums apkārt, jūs bumbulīši.


pēc vonnegūta cilvēks ir sajūtu, dažādu ķīmisku elementu un nervu galu savirknējums, kas ne tikai patērē skābekli un pārtiku, bet vēlas sevi nemitīgi uzturēt psiholoģiskā komfortā. visa eksistences nepārtrauktība ir process, kurš atgādina joņošanu pa skriešanas trenažieri. tu svīsti, bet uz priekšu netiec.

samierināties un priecāties.
 
 
( Post a new comment )
[info]az on December 30th, 2009 - 07:25 pm
tas man izklausās tieši kā ziedonis no "re, kā", nu, tikai tev ir prozā ;]
(Reply) (Link)
[info]az on December 30th, 2009 - 07:27 pm
bet tā ir. varbūt tas, ka sāpēs vairs nevar izlikties. sāp pārāk.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]neverklever on December 30th, 2009 - 07:53 pm
tieši. kkur pazūd tas glancējums un atsvaidzinoši dabiski cilvēki uzreiz rādās
(Reply) (Parent) (Link)