<- | mem | ->
 

neverklever
12 August 2011 @ 10:11 am
 
tie bēbīši kā no konveijera. vakar vēl viens. skaistu vārdu šoreiz-eduards.

paldies dievam ar to arī mazuļu fobija ir galā, ka tik bieži ar viņu mammām sanāk komunicēt. bet tomēr, atkal un atkal mani biedē tagad jau ne paši mazuļi un ierobežojumi un atbildība, ko viņi reizē atnes, bet tas, kā sievietes novēršās no vīrieša reizē ar bērniņa piedzimšanu un tad tas vīrietis, kurā vēl nav pamodies baigais tēva instinkts, kādu laiku ir samulsis un cenšās iespiesties starp tiem diviem. viss jau beigās pie manis novērotajiem gadījumiem sakārtojas labi, bet tāpat, kaut kā nepareizi liekas.
 
16 | ...
 
( Post a new comment )
[info]homo_sapiens on August 12th, 2011 - 09:02 pm
nesen uzdūros intervijai par šo tēmu:

"..kad sieviete dzemdē bērnu, viņu ķermeņi fiziski atdalās, tomēr māte turpina izturēties pret bērnu kā pret sava ķermeņa daļu. Turklāt kā pret to daļu, kuru viņa izjūt. [..] Tā daba ir iekārtojusi, lai bērnam tiktu pēc iespējas vairāk resursu."

"Bērna piedzimšana savā veidā ir pāra attiecību gals, var teikt, ka beidzas medusmēnesis. Pirms tam bijāt pāris, abi viens otram, tagad abi esat bērnam."(http://viestursrudzitis.lv/TevuSarunas-1.pdf)

man šķiet, ka šādā veidā izpaužas mātes instinkts, bet sievietei tas būtu jāmēģina apzināties un tēvu/vīru tomēr nostādīt ja ne pirmajā vietā, tad vismaz vienlīdzīgās pozīcijās ar bērnu. (ja tas vispār ir iespējams) :)
(Reply) (Link)