šodien man nav svētki, cibā semelojos, bet vakar bija. vienkārši lieliska diena- gribēju mēģināt būt darbigi čakls malacis, kas beidzot visu izdara histēriskā punktualitātē un pēc labākās sirdsapziņas. paldies nē, vairs nekad- es visu atteikšu un pārcelšu, bet tā nekad.

cēlos piecos ar anormāli nenormāli vājprātīgi piebāztu darāmo darbu sarakstu. sāku rītu ar mājas tīrīšanu, vistas un sēņu marinēšanu, siera bumbiņu taisīšanu un atlikušā iepirkumu saraksta veidošanu. ielēju sevī tuč, tuč balzama un vēl pasmaidīju. pulksten astoņos ieliku cepties šokolādīgākos no šokolādīgākajiem petit mufiniem, kas domāti darba kolēģiem un gāju meklēt un uzstādīt grillu. atkaroju no kaimiņa grillu, ko viņš bija prihvatizējis. izņēmu no cepeškrāsns kūciņas, savācu suņa uzrakto miskastes maisu virtuvē uz grīdas, vēlreiz izmazgāju grīdu. ielēju glāzē vinčiku no pakas un piecas minūtes padomāju cik tālu esmu tikusi sarakstā. desmitos novērsu liela mēroga kašķi mājās, kura laikā tika draudēts ar krēsliem. sniedzoties pēc viskija bāriņā pamanīju drošā (ahahaa)noglabāšanā pazaudēto xanax glābējpaciņu. mirkļa sekundā sakārdinājos, bet nain. ķēros klāt keksiņu dekorēšanai ar baltmelnajām šokolādēm un šokolādes gabaliņiem. paceļu klausuli, tieku pie atgādinājuma, ka man ir zobārsta vizīte. metu keksus kastē, rauju drēbes, paķeru rumu un xanaxa paciņu, skrienu uz busu. busā čekoju meilus un kko skribelēju radot ilūziju, ka esmu darbā vai vismaz sasniedzama un ar normālu galvu. busam iestūrējot āģītī sāku krāsoties. grāmatnīcā nopērku grāmatvedei papīriņus. maķītī tīru zobus. skrienu. keksi kastē uz riņķi. paceļu klausuli, uzzinu, ka man te vienā vietā fiksi jāiebrauc "es nez kā ir.. nu tu atbrauc apskaties". labdien, es tā biš kavējos. narkoze iedarbojas ļoti, nu ļoti labi. pusei sejas vairs nav mīmikas un vaigs ir krīta bālumā, jo trāpīts uz asinsvada. zobārsts urbjās, man akal paniskas bailes, nāves tvēriens līdz baltajiem pirkstu kauliņiem, kas vairs netiek apasiņoti, sataisa krampi rokās un nākas visu pārtraukt. eju ārā, viss čiki-piki, tikai sejas labā puse izskatās tāda mazliet noslīdējusi. uz brīvības ielas keksiņi dodas brīvsolī pretī asfaltam. metot viņus atpakaļ kastē satieku sava bijušā un jaunās draudzenes purngalus. "apsv…kas tev ar seju!?"
pāris neveikli mirkļi. skrienot uz darbu ieskrienu stabā. kolektīva vārdā svinīgi sveicam. paldies, paldies, vai nu vajadzēja. tu to vīnu dzersi, ā nu labi. skrienu pa lietu. sarkanā gaisma vainīga pie ruma no kakliņa. pēc 20min tiekamies? es taču varu 15minūtēs nopirkt dāvanu. tadamm. nu beidz, tu taču visu mūžu esmu sapņojis saņemt vīna dekanteri. šampja korķis pierē svešai jaunkundzei. xanax noiet lejā. būvgružu šmuces līdz ceļiem apskatot "to lietu, kas jāredz". iepērkos produktus jau metot groziņā. ar rimi paldies karti cenšos izņemt naudu no bankomāta. gatavoju vakariņas astoņiem cilvēkiem. sadedzinu dvieli. tīru virtuvi. izdzeru alu piekožot saldējumu. atslēdzos mašīnā, kad visi izvadāti pa mājām. ietriecu balzamu. čuču tieši divas stundas.

tā tās mājsaimnieces, kas arī karjeru un bērnus grib apvienot sevi visaptverošā perfekcijā, aiziet, es jums saku. kā tie superwumeni to spēj, tiešām nesaprotu. būtu alkoholiķe nelaimīgā, ja tā nāktos izturēt. kā kaut kas teica, tad vienīgā savienība, kādā man iekš šāda stresa kaut kas(sākot ar bērniem, beidzot ar iedvesmu) varētu rasties, būtu nomierinošās zāles, kopā ar lielo kapteini morganu.