pļāvām un dejojām. ielecām no otrās laipas. peldējos saulītē līdz lūpas zilas. laidu gar ausīm jautājumus par valša dejošanu un atslēgu kāršanu pie tiltiņiem, bet panikas vietā tas tagad izraisa smaidu. prātīguma pincipam nelēkt uz galvas papīrīgās saistībās līdz pusei no pusgadsmita tomēr ir bezmaz akmenī kalts spēks un tomēr, cik es esmu palikusi jēla. fak.

labrīt vietā no neesošām biksēm ārā izbiedējoša frāze "kamēr tu gulēji, šo to ar tevi izdarīju un uzfilmēju". aizkavējusies piebilde, ka tas nav nekas pornogrāfisks, bija vairāk kā nepieciešama, jo mans miegs no reizes uz reizi ir unikāls savā spējā sajaukt realitāti ar fantāziju, ļaujot pašas miegainu ovāciju pavadībā darīt ar mani praktiski visu, ko es nevēlētos redzēt uzfilmētā veidā. tagad man ir pusstunda ar to, kā mainās sejasizteiksme, ja man čučot sejai tuvojas plauksta. neviena pieskāriena, bet jūt, to, ka tuvojās un ir vieglas izmaiņas mīmikā. uzacis baigi lēni dejo un pierīte raucās.

jātaisa pauze. atkal esmu pārpriecājusies. kur tas bija, iemīlies atbildīgi: izvērtējot iespējas nezaudēt sevi ilgtermiņā.