***
līdz šim reliģisko svaidīšanos apkārt bija piebeigusi atskārsme, ka tas nemaz nav tik svarīgi. dievs ir , vai nav, tas nav svarīgi. tāpat kā gaiss- tikai no tā, ka kāds atzīs, ka tā sastāvā ir skābeklis, otrs to noliegs vai trešais par to šaubīsies, nekas nemainīsies, elpos viņi visi. un skābeklim ir po.
jebkurā gadījumā neticās dievam, kā iedomīgai, egoistiskai un kaut ko pieprasošai būtnei, kas liegs tev nodzīvot vērtīgu un jauku dzīvi tikai tādeļ, ka tu neesi viņu atzinis un pieņēmis. dot, prasot ko pretī nav grūti, mēs to daram katru dienu, dievs tā nedara. un tas neļauj saprast lielās reliģijas. balstīt paklausību uz bailēm, draudiem un labākas dzīves/pēcnāves/pārdzimšanas apsolījumiem liekas pārāk cilvēcīgi nepilnīga sistēma. pēc manas lōģikas dievam vajadzētu būt pilnīgam un radījušam pilnīgu sistēmu. un pēc tā visa man sanāk, ka dievs visvairāk ir daba vai dievs visvairāk ir dabā. kešojot pēdējā laikā bieži sanāk būt mežos un pie visādiem ūdeņiem un tā sajūta ir tāda itkā es tur vienkārši organiski iederos. tā kā alus ar korķi, un puzlī ielikt pēdējo gabaliņu. un nav tur nekādas pašiedvesmas. dīvaini, ka trīs lielajās reliģijās nav izteikta pietāte un pienācīga cieņa pret dabu, un tas atkal liek domāt par to, ka tās ir cilvēka veidojums, jo neparedzēt dabas nozīmi un lomu tajos laikos, kad vēsture taisīja reliģiju pamatu bija tipiski cilvēcīgi un kļūdaini. sanāk, ka dabai vistuvākais ir tieši pirmatnējais pagānisms ar visu politeismu, jo monoteisms kā diktatorisks un centrēts uz dieva personu, bez necieņas, bet liek atcerēties par to, kā psihologi bija analizējuši bībeli un korānu un secinājuši, ka galvenajiem varoņiem ,aka Dievs Tēvs/Dēls/Svētais gars un Alāhs, ir egocentrisma problēmas un praktiski viņi ir egomaniaki:D
aaaiii, āber arī pagānisms un turpat miermīlības kalngals neopagānisms pateicoties cilvēku progresēšanai jebkāda veida fanātismā ir negatīvs. gribu pozitīvu reliģiju. un dabīgu reliģiju pēc principa "dari kā tu to jūti" nevis "dari tā".dievam ir jābūt brīvībai (fui kā skan).
nevajadzīgas,diletantiskas un nerediģētas pārdomas, bet mani izkretinēja paziņas monologs par pagānisma ideju norakšanu jau saknē un kristietības nākšanu pār eiropu kā svētību. vnk bulšits. lielo reliģiju iedomībai nav gala.
man foršu punktu pielika šitas:
a common marriage vow in paganism is "for as long as love lasts" instead of the traditional christian "till death do us part"
aizķērās atslēgas vārds vienā solījumā un atslēgas vārds otrā.
līdz šim reliģisko svaidīšanos apkārt bija piebeigusi atskārsme, ka tas nemaz nav tik svarīgi. dievs ir , vai nav, tas nav svarīgi. tāpat kā gaiss- tikai no tā, ka kāds atzīs, ka tā sastāvā ir skābeklis, otrs to noliegs vai trešais par to šaubīsies, nekas nemainīsies, elpos viņi visi. un skābeklim ir po.
jebkurā gadījumā neticās dievam, kā iedomīgai, egoistiskai un kaut ko pieprasošai būtnei, kas liegs tev nodzīvot vērtīgu un jauku dzīvi tikai tādeļ, ka tu neesi viņu atzinis un pieņēmis. dot, prasot ko pretī nav grūti, mēs to daram katru dienu, dievs tā nedara. un tas neļauj saprast lielās reliģijas. balstīt paklausību uz bailēm, draudiem un labākas dzīves/pēcnāves/pārdzimšanas apsolījumiem liekas pārāk cilvēcīgi nepilnīga sistēma. pēc manas lōģikas dievam vajadzētu būt pilnīgam un radījušam pilnīgu sistēmu. un pēc tā visa man sanāk, ka dievs visvairāk ir daba vai dievs visvairāk ir dabā. kešojot pēdējā laikā bieži sanāk būt mežos un pie visādiem ūdeņiem un tā sajūta ir tāda itkā es tur vienkārši organiski iederos. tā kā alus ar korķi, un puzlī ielikt pēdējo gabaliņu. un nav tur nekādas pašiedvesmas. dīvaini, ka trīs lielajās reliģijās nav izteikta pietāte un pienācīga cieņa pret dabu, un tas atkal liek domāt par to, ka tās ir cilvēka veidojums, jo neparedzēt dabas nozīmi un lomu tajos laikos, kad vēsture taisīja reliģiju pamatu bija tipiski cilvēcīgi un kļūdaini. sanāk, ka dabai vistuvākais ir tieši pirmatnējais pagānisms ar visu politeismu, jo monoteisms kā diktatorisks un centrēts uz dieva personu, bez necieņas, bet liek atcerēties par to, kā psihologi bija analizējuši bībeli un korānu un secinājuši, ka galvenajiem varoņiem ,aka Dievs Tēvs/Dēls/Svētais gars un Alāhs, ir egocentrisma problēmas un praktiski viņi ir egomaniaki:D
aaaiii, āber arī pagānisms un turpat miermīlības kalngals neopagānisms pateicoties cilvēku progresēšanai jebkāda veida fanātismā ir negatīvs. gribu pozitīvu reliģiju. un dabīgu reliģiju pēc principa "dari kā tu to jūti" nevis "dari tā".dievam ir jābūt brīvībai (fui kā skan).
nevajadzīgas,diletantiskas un nerediģētas pārdomas, bet mani izkretinēja paziņas monologs par pagānisma ideju norakšanu jau saknē un kristietības nākšanu pār eiropu kā svētību. vnk bulšits. lielo reliģiju iedomībai nav gala.
man foršu punktu pielika šitas:
a common marriage vow in paganism is "for as long as love lasts" instead of the traditional christian "till death do us part"
aizķērās atslēgas vārds vienā solījumā un atslēgas vārds otrā.
3 | ...
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}