![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small}
es nezinu, vai tu gribi kāda viedokli/komentāru dzirdēt :D
par abām pārējām lielajām reliģijām gan neesmu pietiekoši informēta. mazliet interesē, bet tā nopietni neesmu iedziļinājusies, jo neesmu jutusi vajadzību.
tas par bailēm, draudiem u.t.t. saistībā ar Dievu gan ir cilvēku nepareizas izpratnes rezultāts. tur jau ir gan skaistums, gan problēma, ka Dievs dod pilnīgu brīvību. izvēlēties. Dievs nevienu nepiespiež sev ticēt, ne arī ko citu darīt. Viņš gaida atļauju darboties cilvēka dzīvē. man te līdzi ir viena grāmatiņa, nesen izlasīju, saucas "Ievainotais gans", tur ir džekiņš, kurš ir tā teikt galīgās auzās un viņš satiek Jēzu [no sākuma, gan viņš nezin, kas tas ir], un pēc tam viņi tā teikt veic "ceļojumu" kopā - tur ar šamējais uzdod visādus jautājumus u.t.t., visādi stereotipi un aizspriedumi, cilvēku nepareiza interpretācija. un likumi - tam visam apakšā ir pamatojums. nekas jau nav tā: "tu nedrīksti darīt to un to, jo tu vienkārši nedrīksti". patiesībā tas viss ir tikai un vienīgi cilvēku labā, pat, ja dažkārt kādam tā nešķiet. to varētu raksturot arī tā: "Ne vienmēr ir jāmācās no savām kļūdām" vai kaut kā tā.
par to dabu.. neesmu kaut kā manījusi tādu dabas noliegšanu vai ko tādu. dabu pieņem kā Dieva radītu skaistumu, arī Bībelē daudzās vietās ir līdzības, kurās tiek izmantoti dabas elementi. tagad tādu stipru piemēru nepateikšu, bet man kaut kā aizdoma, ka ir kādi svētie, kas dabu aprakstījuši vai kaut kā tā. bet vispār - nāk prātā viena dziesmiņa, kur cilvēks saka apmēram tā: "es mīlu jūru, sauli un zvaigznes, [vēl bija kaut kas par citiem cilvēkiem] bet tikai Tevi, Dievs man būtu jāmīl", un Dievs atbild: "Mīļais bērns, Tev nav jāraud, jo visu to mīlu arī es". <a href "http://www.mieramtuvu.lv/index.php?view=1&id=1&year=2009&month=6&day=3" > un tad vēl netīšām pie rokas gadījās šitas. </a>
un mīlestība & laulība vispār ir pārāk gardiskusiju jautājums. pirmkārt jau atkarīgs, ko katrs saprot ar katru no šiem jēdzieniem. bet visā visumā: pirmkārt, es nesaprotu, kapēc cilvēki, kam tas neko vairāk kā skaistu ceremoniju nenozīmē, vispār precas baznīcā, un, otrkārt, ja jau tu precies baznīcā, tad tu zini, uz ko tu ej, un apzinies [nu vismaz tā vajadzētu būt], ka ne vienmēr viss būs baigi skaisti un saulaini; bet tam, ka mīlestība var saglabāties mūžīgi gan es baigi dīvainā kārtā ticu, neskatoties uz visu pasaules sviestu, bet atkal jāteic, ka tas prasa kopistisku darbu un galvenais, cieņu vienam pret otru. nekas pats no sevis nenotiek tā teikt.
piedod, laikam aizrāvos :D
par abām pārējām lielajām reliģijām gan neesmu pietiekoši informēta. mazliet interesē, bet tā nopietni neesmu iedziļinājusies, jo neesmu jutusi vajadzību.
tas par bailēm, draudiem u.t.t. saistībā ar Dievu gan ir cilvēku nepareizas izpratnes rezultāts. tur jau ir gan skaistums, gan problēma, ka Dievs dod pilnīgu brīvību. izvēlēties. Dievs nevienu nepiespiež sev ticēt, ne arī ko citu darīt. Viņš gaida atļauju darboties cilvēka dzīvē. man te līdzi ir viena grāmatiņa, nesen izlasīju, saucas "Ievainotais gans", tur ir džekiņš, kurš ir tā teikt galīgās auzās un viņš satiek Jēzu [no sākuma, gan viņš nezin, kas tas ir], un pēc tam viņi tā teikt veic "ceļojumu" kopā - tur ar šamējais uzdod visādus jautājumus u.t.t., visādi stereotipi un aizspriedumi, cilvēku nepareiza interpretācija. un likumi - tam visam apakšā ir pamatojums. nekas jau nav tā: "tu nedrīksti darīt to un to, jo tu vienkārši nedrīksti". patiesībā tas viss ir tikai un vienīgi cilvēku labā, pat, ja dažkārt kādam tā nešķiet. to varētu raksturot arī tā: "Ne vienmēr ir jāmācās no savām kļūdām" vai kaut kā tā.
par to dabu.. neesmu kaut kā manījusi tādu dabas noliegšanu vai ko tādu. dabu pieņem kā Dieva radītu skaistumu, arī Bībelē daudzās vietās ir līdzības, kurās tiek izmantoti dabas elementi. tagad tādu stipru piemēru nepateikšu, bet man kaut kā aizdoma, ka ir kādi svētie, kas dabu aprakstījuši vai kaut kā tā. bet vispār - nāk prātā viena dziesmiņa, kur cilvēks saka apmēram tā: "es mīlu jūru, sauli un zvaigznes, [vēl bija kaut kas par citiem cilvēkiem] bet tikai Tevi, Dievs man būtu jāmīl", un Dievs atbild: "Mīļais bērns, Tev nav jāraud, jo visu to mīlu arī es". <a href "http://www.mieramtuvu.lv/index.php?view=1&id=1&year=2009&month=6&day=3" > un tad vēl netīšām pie rokas gadījās šitas. </a>
un mīlestība & laulība vispār ir pārāk gardiskusiju jautājums. pirmkārt jau atkarīgs, ko katrs saprot ar katru no šiem jēdzieniem. bet visā visumā: pirmkārt, es nesaprotu, kapēc cilvēki, kam tas neko vairāk kā skaistu ceremoniju nenozīmē, vispār precas baznīcā, un, otrkārt, ja jau tu precies baznīcā, tad tu zini, uz ko tu ej, un apzinies [nu vismaz tā vajadzētu būt], ka ne vienmēr viss būs baigi skaisti un saulaini; bet tam, ka mīlestība var saglabāties mūžīgi gan es baigi dīvainā kārtā ticu, neskatoties uz visu pasaules sviestu, bet atkal jāteic, ka tas prasa kopistisku darbu un galvenais, cieņu vienam pret otru. nekas pats no sevis nenotiek tā teikt.
piedod, laikam aizrāvos :D