Provinces skatuve
Recent Entries
12/19/08 10:31 am - Sarunas
- Tu šovakar esi kā japāņu glezna!- Klausi, ko tev saka mākslinieks!
- Mēs visu dokumentējām.
- Kas ir ar B.? Ko viņš te dara!
- Ja nav galvas, tad nav.
/B. nestreipuļo, bet seja viņam tāda, kāda ir tiem, kas visu nedēļu vienatnē tukšojuši viskija pudeles. Uzskrēju viņam virsū, viņš, lēni skaņas veidodams, nosauc mani vārdā, mēģina arī pabeigt kaut kādu teikumu, bet tad jau aizplūst viņa acis ar neizpratni par to, kur atrodas un vai ir diena vai nakts. Bet viņš nav prom gājējs. J. viņu aizved uz kabinetu, pie pleciem turēdams. Pēc vairākām stundām viņš jau atkal mēmi klīst apkārt./
***
- Es tevi vēlos!
- Ļauj vismaz izsmēķēt.
- Tā kā tāda Marlēne...
12/8/08 10:41 am
Neviens darbs nevedās. Pušplēstas darbības - aiziet uz glabātuvi, neko neņemt, nākt atpakaļ, uztaisīt kafiju, neidzert. Krievu valoda žņaudz nost. Es varētu katru Pļotņikovu un Čerņiaku atrast viens divi ar visām viņu darba algām, ja vien man tādu spēku neprasītu atšifrēt, par ko ir raidījums. Vai arī: ja nu nav šī te personālsastāva nodota, man te jāplēšas pušu, lai noskaidrotu, kur viņš ir - kaut vai pašā Amerikā, bet man ir jāzin, kur viņš ir.
Man ir tik ļoti noriebušās šīs trīs instances, kuru personālsastāvs ir velnszinkur: Latvijas PSR Tautas kontroles komiteja, Latvijas PSR Pārtikas rūpniecības ministrija un Latvijas PSR Tieslietu ministrijas Rīgas pilsētas Ļeņingradas rajona tautas tiesa. Vēmiens nāk, jau atnākot pirmdienas rītā uz darbu un vien redzot šos te visus darbu kalnus termiņa pēdējās dienās īsi pirms uziešanas gaisā, kurus Jums, laimīgie, nav lemts redzēt.
10/26/08 08:20 pm - Infarkts
Toreiz, kad B. pastāstīju par Zigmunda infarktu, viņš sastinga, kaut kā jocīgi skatījās tālumā, aizmirsis nokratīt pelnus no dziestošās cigaretes, un es ievēroju pāris jocīgas asaras, kas tik ļoti kontrastēja ar viņa īsteni vīrišķīgo stāju.Aizvakar infarkts piemeklēja B. pašā darba dunā, un, jāatzīst, es raizējos. Viņš - šis darbā rūdītais, pašaizliedzīgais, stingrais cilvēks pašos spēka gados - viņš tagad guļ kaut kādā riebīgā slimnīcā, un viss apstājies. Kādas domas nez maisās viņa prātā?
(Manējā viena vienīga arheoloģija un mazliet tās nātres, ko B. man atnesa, lai būtu vismaz kaut kāds zaļumiņš citādi pārbalsinātajās četrās sienās, zaļumiņš, kas uzsūktu tās visas auras, negācijas, iracionālo ļaunumu, pie kurām pat svecītes pusceļā nodziest.)
Bet par ko B. domā? Par darbu, kas dzen kapā, kas vienīgi ar kapiem ir saistīts? Par mājām, kurās palika neidzerts viskijs?
10/18/08 04:15 pm
Grieķi, neskatoties uz savu super-demokrātiju, zināja, ka vislielākā netaisnība ir padarīt vienlīdzīgus cilvēkus, kas pēc dabas nav vienlīdzīgi.Demokrātija esot slikta, bet neko labāku cilvēks neesot izdomājis, teica Čērčils. Tad kāpēc to neizdomāja šumeri?!
9/11/08 09:15 am - Feierabend
B.kungs šovakar labā noskaņojumā - bet varbūt tieši otrādi - pavisam draņķīgā.Atcērtas mūsu kabineta durvis un viņš nostājas ailē ar valdonīgu seju.
- Ejam mājās! Tūlīt pat. Beidziet čammāties!
- Bet mīļo B., pret sievietēm tikai ar jūtām!
- Jūtām? Tikai ar pātagu!
B.kungs paķer vienas kārtīgas krimināllietas septīto sējumu un ar atvēzienu mērķē uz trauslo sievietes galviņu. Ar vēl lielāku atvēzienu nosviež T.Skrastiņa asiņainā dzīvesstāsta murgaināko lappušu septīto sējumu tā, ka put, un aizcērt durvis. Tādam nerunā pretī! Bet tāds ir jāmīl. Un viņš mīl mūs!
9/4/08 10:34 am - Deutschland, Deutschland
Ej pa labi vai pa kreisi - vienalga Hanovere vai Hamburga - beigās tik un tā mēs nonāksim Kurskas stacijā.
Kāpēc? Par to es dzejnieka Jerofejeva vārdiem:
Nekas, nekas - teicu pats sev. Uzslien apkakli pret vēju un pamazītēm ej. Un elpo tā lēni, lēni. Tā elpo, lai nesaļodzītos ceļi. Un visviens kur, bet ej. Pat ja iesi pa kreisi, nonāksi Kurskas stacijā, ja taisni - vienalga Kurskas stacijā, ja pa labi - tik un tā Kurskas stacijā. Tādēļ ej pa labi, lai pavisam noteikti tur nonāktu.
8/29/08 11:37 am - "Karš ir miers, brīvība ir verdzība, patiesība ir meli"
Citēšu mazu daļu no šīm absurditātēm, kas jaukā rakstiņā apkopotas gulags.lv: "Izrādās, laikā no 1914. līdz 1917. gadam notikusi Lielā Krievijas revolūcija, kas turklāt pielīdzināma Lielajai franču revolūcijai. Arī nekāda mākslīgi izraisīta bada PSRS lauku rajonos nav bijis, jo pie vainas izrādījušies “laika apstākļi un nepabeigtais kolektivizācijas process”. Savukārt, kas attiecās uz atsevišķu tautu deportācijām Otrā pasaules kara gados, tad par tām skolotājiem esot jārunā “īpaši atturīgi un piesardzīgi”."
Cilvēks ar demokrātiskiem ideāliem un vājākiem nerviem noteikti kristu trauksmainajā depresijā, lasot par Krievijas "taisnīgajo atriebību".
8/29/08 11:12 am
Birokrārijas paraugu paraugi ir šīs mezglainās LKP institūcijas, kas mainījušas nosaukumus gadu no gada, lai tādiem kā man jauktu galvu, lai sagrozītu vēsturi. Esmu ļoti pārliecināta, ka tieši pēdu jaukšana ir tam pamatā, ka Rīgas pilsētas Ļeņina rajona Tautas deputātu padomes Izpildu komitejas Iekšlietu nodaļas LKP pirmorganizācija no vienas dienas uz otru pārtop par Latvijas PSR IeM Rīgas pilsētas Ļeņina rajona 11.milicijas nodaļas LKP pirmorganizāciju. Pirmorganizāciju! Šīs sasodītās pirmorganizācijas! Katra pirmorganizācija nozīmē pārtapšanu komitejā, padomē vai trestā.Ir dienas, kad nav spēka, gribēt redzēt tam cauri.
8/28/08 11:47 am - Savādi ir vecie čekisti.
Es zinu, ka viņi mani pieskata. Ne jau ka Kārkliņkungs tiešām precīsi pusdeviņos, kad sāku darbu, nāktu manā kabinetā tikai pēc šķērēm vai līmlapiņas. Iespējams, ka viņš neko sliktu nedomā, pats nemaz neapzinās, bet vienmēr kad izsaucu liftu, lai nobrauktu uzsmēķēt, viņš iznāk no kabineta, lai kaut kur dotos vai pat nedotos nekur. Un tas jau nekas, ka viņš sit uz pleca un saka, ka nekas, ka nokavēji, jo es zinu ļoti labi, kas zem tā slēpjas. Tas ir asinīs. Viņš nedenuncēs, bet viņš būs gatavs denuncēt.8/26/08 02:34 pm - Es saku: dodiet man krīzi!
Gudri prāti saka, ka krīze vēl nav bijusi, ka tā vēl tikai būs. O jā, tad mums būs kā toreiz - panki, šņabis, žurkas, bads! Vai vismaz var cerēt uz iedvesmu!?O, kā mēs dzejosim, mēs dejosim uz miskastēm, lēkāsim pa mašīnu jumtiem, demolēsim veikalus, izceļosim uz Kanādu, kur celsim žagaru būdu un kursim dziestošu ugunskuru, mēs mīlēsimies zem cauriem lietussargiem, lasīsim sapuvušu lapu grāmatas bez vākiem! Sapņi pārņems mūsu prātus, mēs pieteiksim karu Norvēģijai un nolādēsim likumus, mūsu izpūrušie kaķi vedīs mūs kaujas takās uz labākiem medību laukiem, mūs - saplēstos halātos tērptus, dubļiem noziedušos un bezpalīdzīgus skaistuma priekšā, nemirstošā skaistuma, kas kurbulēs mūsu prātus, dziņas, kas liks gavilēt iedomu uzvarās! Smeldzes saldums, mani dārgie, mani mīļotie!
8/26/08 10:15 am - Deep in the night I'm lost in love
Vakarnakt Velvet Underground - Heroin, The Stooges - The Passenger, Velvet Underground - Venus In Furs, The Stooges - Down On The Street lika man nožējot, ka nevaru izkust, izgarot vai kā citādi savienoties ar šīm ritmiskajām, baudkārajām skaņām.
8/15/08 02:25 pm - TRAKL, MEIN ARMER, MEIN LIEBER
Zu Abend mein Herz
Am Abend hört man den Schrei der Fledermäuse,
Zwei Rappen springen auf der Wiese,
Der rote Ahorn rauscht.
Dem Wanderer erscheint die kleine Schenke am Weg.
Herrlich schmecken junger Wein und Nüsse,
Herrlich: betrunken zu taumeln in dämmernden Wald.
Durch schwarzes Geäst tönen schmerzliche Glocken,
Auf das Gesicht tropft Tau.
8/15/08 09:09 am - Filozofijas gūstā
Manas domas, par spīti centieniem domāt par lentītēm un frikadelēm, ir aprobežotas jēdzienos, kas smagi apzīmogo riebīgas fineses šajā platekrānu apstulbinātajā paaudzē. Es netieku līdz literāram stilam, es mežģos garos, smagnējos vārdos, ik pa laikam smīkņājot - it kā atvainodamās (sak, es mazlietiņ samežģīti izteikšos, bet tas, draugi, humoram, es jau nemaz neceļu degunu gaisā). Vai tad man neviens nevar pateikt, ka es ne vella nemāku izteikties?! Es arī negribu domāt tā, kā es domāju.8/15/08 08:48 am - Lai pēc ilgiem laikiem šeit būtu lasāms kas jēdzīgāks
"Tās ir vētras, jo baudkāre - tā ir vētra, vairāk nekā vētra! Skaistums - tā ir briesmīga un šausmīga lieta! Briesmīga tāpēc, ka neizdibināma, un neizdibināma tāpēc, ka Dievs mums uzdevis tikai mīklas. Te krasti saite kopā, te visas pretrunas mājo vienkopus! (..) Skaistums! Un turklāt es nevaru paciest, ka dažš labs cilvēks, sirdī pat skaidrāks un ar gaišu prātu, sāk ar Madonnas un beidz ar Sodomas ideālu. Un vēl briesmīgāk, ja kāds ar Sodomas ideālu dvēselē nenoliedz arī madonnas ideālu, un viņa sirds kvēlo šai ideālā - un patiesi, patiesi kvēlo kā nevainīgajos jaunības gados. Nē, cilvēks ir pārāk plašs par daudz plašs, es to būtu sašaurinājis. Velns sazina, kas tas ir patiesi! Kas prātam izliekas negodīgs, tas sirdij - tīrais skaistums. Vai Sodomā ir skaistum? Tici, ka tikai Sodomā tas mājo lielum lielam ļaužu vairumam, - vai šo noslēpumu tu zināji vai ne? Šaismīgi tas, ka skaistums ir nevien briesmīga, bet arī noslēpumaina lieta. Te cīnās Dievs ar velnu, un kaujas lauks ir cilvēku sirdis. bet kas kuram sāp, par to viņš runā.""Vai velns! Vai tad tagad varēja būt citādi? Toreiz raudāja, bet tagad... Tagad "dūcis sirdī"!"
"... un arī nekādas sevišķas izglītības nav, tikai cieš klusu un klusām par tevi smejas - tas ir viņa jājamzirdziņš."
"O, te ir liela zemošanās un pazemošanās, bet tas viss ir no lepnuma..."
"Bet, ja arī mēs būtu labāki, tad tomēr viņa vietā būtu tādi paši."
"Un lai ir histērija, Dievs devis sievietei histēriju, viņu mīlēdams."
Ar Karamazoviem varētu palagus apdrukāt, bet te daži izrāvumi, kuri man atgādināja par sevi.
8/12/08 02:55 pm
Bērniņi, ir tik labi, ja neskaita karu Gruzijā (http://www.navoine.ru/forum/viewtopic.pBet ko tad es? Es tagad tāpat kā vakar drupinu savos pirkstos sulu zaudējušos likteņus, kuri miljoniem vienā klājienā manu necienīgo acu priekšā nodzeltējuši. Bet ko tad es?! Mani neinteresē Ivars Vilemsons! Viss. Mani galīgi neinteresē Ivars Vilemsons vai pat Kārlis Lielais! Mani pie sienas piespiež manis pašas kāpēc vispār un kāpēc kāpēc! Man sodu liek ciest manis pašas kāpēc un kāpēc kāpēc!
8/1/08 12:02 pm - Ihr Richter auf Erden, lasst euch warnen!
Trīsreiz sodīts. Nezinot, kāpēc nodūris divas. Kandžu meklējis. Kopumā tas atgādina Veņas Maskava-Gailīši pēdējo nodaļu un mazliet Dimitriju Fjodoroviču. Bet ja man diendienā šitā būs jāstrādā, es sajukšu prātā un arī paķeršu nazīti. Jautri tā, ja kandža, bļeģ, beigusies.7/17/08 02:11 pm
Nav neviena "nē", kas nozīmētu tikai "nē". Un arī pats nē-teicējs klusībā zina, kas ir viņa "Nē" bez "nē".7/17/08 09:39 am
Saule norietēja dusmās, un šodien tā neuzleks. Lai līst, ja šodien jālīst.7/11/08 10:08 am - Krasnojarska
Ja notiktu pēc mana prāta, tad es brauktu uz Krasnojarsku, un B.kungam būtu vesels mēnesis jāsmēķē vienam. Bet B. kungs brauc uz Krasnojarsku. Un veselu mēnesi jāsmēķē vienai būs man.7/7/08 12:02 pm - Tosts.
Prozit, brālīt, iedzersim par mums - sirdskaidrajiem! Bagāto un skaisto godībai acīs blāv bezgaršīgs tukšums! Taisnība gan, ka sausām kājām stāvi pie akmens mūriem un izkūko prātu, lej šampanieša asaras, bordeaux asinis, deklāmē kaut dzejoļus, tas esi tikai Tu, tie - viņi, neviena mēs, tā sacīt - sveikā tiki cauri, brāl, nekas, nu paliec šeit! Tur dejo līdz rītam, bet viens otram garām. Paceļ glāzes, nobirst asaras par piecdesmit gadiem šaisaulē, par piecdesmit neuzticīgiem miljoniem, kas pievīluši kā kalnu upes ar mainīgām gultnēm. Jo pēc tam gaida tikai kapi un tārpi. Visus šos krāšņos vakartērpus, plastiskās ķirurģijas un dārgakmeņiem rotātos matus, mutes, kas svepst kaut ko par mīlu.Labi vien, ka mūsmājās cita dzīve un cits gaiss. Gan varēsim bez tā visa dzīvot, vecīt, dzīvot mūsu klusajā, jautrajā, pēdējās cigaretes, lētā vīna un garo sarunu bohēmā, mūsu bezdibenīgajā, sadomātajā Pēterburgā, krāšņajā Parīzē vai Novosibirskā, Berlīnē, Londonā, Versaļā, apsolu. Priekā!
7/4/08 10:49 am - Viss ir labi, nekas nav kārtībā.
Savi puikas, savi karogi.Nevar panest, - velku pa zemi.
6/26/08 02:10 pm
Esmu stipri pārliecināta, ka var bez dakšām, bet gan ar prātu tos ļaunos baronus un vispār visu sakārtot.6/24/08 07:03 pm
Pudeles skaitījām katrs līdz desmit un tālāk varēja skaitīt tikai pudeļu grēdas zālienā un rītus, kuri nesajuka ar vakariem.6/19/08 10:08 pm - Sarunas
- Jeļena Dimitrijevna, vai jūs mani tiešām nedzirdiet?!- Dzirdu, Oļa, dzirdu - tomātu un Bonapartu!
- Zigmund, ka es Tev saku - tās lietas ir Podoļskā, bet uzvārds minēts tās spravkas dēļ, kas 117.lappusē.
- Ainār, nu kur pazuda Bonaparts?!
- 117.lappusē viņa nav... Tu saki - Podoļskā?
6/2/08 12:02 pm - Pietiek ālēties.
Dodiet man sēdēt mājās, lasīt grāmatas, mazgāt traukus, slaucīt putekļus, skatīties panorāmu un klusi iedzert par neesošām bēdām. Lūdzu, un dodiet arī manam vīram mierīgu vakaru un garšīgas vakariņas. Mēnesi vai divus!5/30/08 01:37 pm - Debesis nobruģētas
Mani pat pārsteidza skolnieki, kas, liecības padusēs sažņauguši, baiļpilnām acīm dodās mājup tās rādīt niknām vecmāmiņām. Pārsteidza, ka tik drīz atgriezies šis laiks, kad saule vēl tik ļoti nesvilina, bet gaiss smaržo pēc visu bijušo vasaru atmiņām. Šodien kā Teiteburgas mežos manā bērnībā... kā gaisa burbulīši zeltainā alū skrien pretim saulei, savai pazušanai, kā sarkanbaltā tabakas tinamā mašīnīte tēva krūškabatā toreiz Teiteburgas mežos. Kā manā divpadsmitajā vasarā ozolu alejā pastaigājoties klausos The Cranberries "Hollywood". Toreiz es domāju, ka dvīve ir liekulība, Mamons, vara un saldkaisle vai kaut kas tamlīdzīgs. Man pārāk agri visu pastāstīja. Laikam tāpēc manī kūsā tā sakāpinātā eksistenciālā izjūta. Tik bieži mani pārņem tāda sajūta, ka gribētos kliegt un kaut ko sadragāt, lai atbrīvotos no spēcīgā riebuma. Viss man ir par īsu, par maigu, par piezemētu. Ja triekt, tad triekt visu naudu, ja dzert, tad līdz rītam, ja mīlēties, tad piecreiz, ja krāsoties, tad sarkanas lūpas, vaigus, melnas uzacis, ja papēžus, tad visaugstākos, ja mīlēt, tad nebeidzami - kā lāsts mīlēt. Es būtu lieliska narkomāne. Nevaru es bez bezdibeņiem.Un es jau atkal otro nakti pēc kārtas redzu to sapni! Bet nemaz nav pilnmēness!
5/29/08 09:55 pm - Tā sapņoju par dienu, kad staigāšu uz mēness.
Apstājoties, tas ir, nedzenot savus zirgus aulekšos prom, es tiešām dažbrīd jūtu, ka man itin kā gabals miesas būtu izcirsts, tā itin kā skaidrais prāts atrastos zem kāda diktāta.Tā vajag tramvaju, lai aizbrauktu iedzert. Tā vajag aizmirsties! Tā kā pirms gada!
Visās šis infantīlās muļķības, manas jaunības salkanās svētlaimes pilnās muļķības.
Powered by Sviesta Ciba