Provinces skatuve

Recent Entries

5/28/08 05:02 pm

Šodienas diena turpu atpakaļ pāri sešām asiņainām stīgām tikai divpadsmit taktīs, nekas cits nav padarīts.

5/28/08 09:35 am

Biju aizmirsusi, ka var tā: vakarā pussekundi iedomāties, ka esmu apslimusi, un no rīta pamosties ar temperatūru, galvas sāpēm un tādu vājumu, ka rokas nevar pacelt. Darbā uz galda stāv 130.korpusa Latvijas teritorijā kritušie, pāris filtrācijas nometnes un viena krimināllieta par tautas nodevību. Tātad mans darba apjoms ir stipri draudīgs. Mans raksturs ieguvis sev netipisku apzinīgumu. Tā vienkārši mājās gulēt nu vairs neatļauj sirdsapziņa. Būs rīt jāaiziet vismaz kādas no nelaimīgajām dvēselītēm salikt pa plauktiem.
Kaķi arī izskatās pārsteigti par pārmaiņām. Kā apsēžos, abi klēpī, kā eju uz virtuvi, abi pa pēdām. Viena mājās es nebūšu vismaz turpmākos 15 gadus. Un vēl taču viņa - mana skaistā, mana vienīgā, pirmā.
Agrāk man viens draugs bieži jautāja, ko es darot, ka es taču neko nedarot. Ar to, ka cenšos domāt, viņam, saprotams, nepietika. Tagad varētu konkrētāk atbildēt, bet citi laiki jau ir klāt.
Citi laiki jau ir klāt. To, ko es domāju domājam vakar, šodienas domas apgāž.

5/10/08 04:00 pm - Pats Jūs buržujs, Ainār!

Brūno var sajaukt ar brūno un ja ļoti vajag - uzdzert kečupu.
Bet vispār sarunas plūst kā Tigra un Eifrata bez gala un malas. Nav nekā jauna šajā pasaulē, bet ja būs, noteikti to uzzināsiet iedzerot ar viskompetentākajiem kolēģiem uz NKVD veaselību. Citi sakot, pārāk daudz asiņu, bet kas - vai tad es asinis neesmu redzējusi?! Un vai tad visa mūsu pasaule nav būvēta uz tik daudz asiņu grunts, ka man no tās jābaidās? Muļķibas, visas tās ir muļķības, es nemaz nebaidos stāties dzīvā Dieva priekšā un teikt: "Asinis plūst tikpat jautri kā šampanietis!"

5/7/08 02:49 pm

Revulūcija, ak Kungs, katru dienu!

4/27/08 11:21 pm - Laiks

Mēs esam važās. Kurš gan var atbildēt kaut tikai par sevi!? Vienubrīd viena, vienubrīd cita. Zemūdens straumēs mēs esam iemesti. Kas ir tie absolūtie apstākļi, kas pastāvētu pāri ikviena zemapziņai? Te esmu es, bet tad tur, bet tad citur kur. Bet te nav tā, kas paliktu, kā bijis - viss izslīd no pirkstiem. Ak, šis izlamājamais, noladējamais, pat tas izblāv, tādas ogles nesilda, tad jādedzina jauni šķūnīši. To, kas izliets, vairs nesasmelsi.
Visa pagātne spindz manā galvā kā burkā iesprostota lapsene. Un arī pašreiz es un viņš, mēs esam soli iepakaļ tam, kas īstenibā. Ko Tu šodien sēj, to jau rīt pļaus citi. Ir laiks! Mēs dzīvojam aizvakardienā visu mūžu līdz tai baisajai nestundai.

4/21/08 09:33 am

Labrīt! Un cik skaista ir šī diena! Un cik daudz man darba.. Un es pēc tam iešu mājās un tur man būs vēl vairāk darba. Es nevaru saprast, kur man pazudušas visas stundas, kurās baudīt padarīta darba mieru. Un jo vairāk pavasaris, jo vairāk gribās darīt vairāk un vairāk. Piemēram, Berlīne. sasodīts, kad es varēšu būt atkal Berlīnē. Kā pavasaris - tā Berlīne galvā. Un Hamburga arī mazliet. Kā pavasaris - tā gribās pašai savu tenislaukumu un klavieres, un visu iearhivēt, vissmalkāko manikīru un .... sasodīts, kad tikai? Stundas izdziest kā nebijušas, te es biju tur un tad te, te domāju to un tad šo, bet mūžība sataustāma tikai sapņos, kuri izdziest no apziņas tikpat ātri kā manas stundas un dienas šajā skaistajā pavasarī.

4/20/08 06:40 pm

Ir tikai divas garīgās veselības graduācijas - noskaidroti psihiskie traucējumi un nenoskaidroti psihiskie traucējumi.

4/16/08 10:53 am - Par draudzību

4/9/08 02:46 pm - "ņemot vērā, sociālo bīstamību, visus nošaut," parakstījis Šustins.

Piemēram, tā saucamais "šecherta" grieziens - rīkle pušu tieši zem zoda. Pamirsiet, redzot fotomateriālu. Šodien rokās turētais pārspēj manu fantāziju. Un es nerunaju tikai par partizāniem, bet vēl vairāk par četrdesmit pirmo gadu.

4/8/08 10:11 am - Uz cīņu mostiet, darba ļaudis, tu visu zemju vergu bars!

"Zēni, mīliet karu, miers būs briesmīgs," teica kāds leģiona virsnieks un viņu nošāva pēc spīdzināšanas tad, kad daudzus garīgā miegā iežūžoja sociālistiskais miers.

4/3/08 02:44 pm - Sarunas izbijušu čekistu un oficieru kantorī

"Bet SL735?"
"Sociāli bīstamie elementi! Tie ir mūsu!" Un Kārkliņkungs izstaro tīru sajūsmu.

3/27/08 06:10 pm

Sirds salecās. Kāpēc viņam manu sirdi tā lecināt, nelaimīgais!? Un tad, kad es trīcēju un drebēju, diendienā "Berg-ap-Berg-runter", gaidīju telefonszvanu ar izbailēm, jucināju sevi prātā, tad tikai jā-un-nē, nekā. Bet tagad viņš mīl šo bezdibeni man pateikt to, kas mani vairs nesaista.

3/19/08 01:04 pm - I hope you like apple strodel!

Nevaru beigt priecāties - filma par Antuaneti ir lieliskākā no filmām: nekādas sajauktas, pseido-intelektuālas laikteplas, nekādu nedabisku depresiju, nekādu nepamatoti sakāpinātu attiecību, dzīvi un draiski viss rit savu gaitu, teksti mats matā sakrīt ar vēsturiskajiem avotiem un, protams, arī nostāstiem, mūzika izvēlēta sašūpojoša, tērpi reibinoši, uzdzīve tik atpazīstama, bezrūpība, pēc kuras es (un gan jau arī Jūs) ilgojos, tās konsekvences, un vēl...kas vēl - jā, filma, kura šķietami nepretendē ne uz kādu dižmeistardarbu tomēr uzrunā ar to visu nepateikto, ko katrs izglītots cilvēks zin par franču revolūciju.

3/17/08 01:43 pm - Garīgā ražošana

PSRS Tautas skatuves mākslinieks
PSRS Tautas mākslinieks
PSRS Tautas arhitekts
PSRS Tautas ārsts
PSRS Tautas skolotājs
PSRS lidotājs kosmonauts
PSRS Nopelniem bagātais lidotājs izmēģinātājs
PSRS Nopelniem bagātais stūrmanis izmēģinātājs
PSRS Nopelniem bagātais kara stūrmanis
PSRS Nopelniem bagātais pilots
PSRS Nopelniem bagātais stūrmanis
PSRS Nopelniem bagātais izgudrotājs
PSRS Nopelniem bagātais izpletņlēcējs izmēģinātājs
PSRS Nopelniem bagātais sporta meistars
PSRS Nopelniem bagātais kolektīvs
LPSR Nopelniem bagātais zvejnieks
LPSR Tautas rakstnieks (dzejnieks)

3/16/08 01:52 pm - Ohne Sinneseindruck - keine Vorstellung

Pēc kāda laika es smaržošu kā arhīvs, bet vairs to nejutīšu. Pirkstu dabiskā krāsa būs zīmogu zila, bet domas sakārtotas fondos, aprakstos, lietās. NKVD vienmēr būs mana aktuālākā instance, virs kuras asiņainajiem papīriem uzlikt brilles.

3/16/08 01:05 pm

Kad ieraudzīju šādu vāku viņu 1981. gada albumam, sapratu,
ka ir pēdējais laiks sākt nopietni fanot par Bow Wow Wow.

3/15/08 02:22 pm

Tā saplēstā blūze bija tik traki kairinoša, es spilgti atceros - cik ļoti nedrīkstēja. Nakts un alkohols, bez tā visa - neuzminēta, ilgi slēpta iekāre, kuras plēsējspēku nevarēja aprēķināt tādēļ, ka to priekšstatīties bija neizrunājot aizliegts, - tas viss, tas bija dzīvs skaistums, aizrīšanās prieks. Rīts atnesa noslēpumainu smaidu - mēs sapratāmies, nesaprotot, kā saprast. Nekad vairs ne vārda par to.

3/9/08 01:18 pm

Kas ir mani patiesi tuvie draugi? Man jēdziens "draugs" ir tāds kā sagāzies. Kas esmu es viņiem, tiem - savējiem-svešajiem? Liekas, ka man nav vajadzīgi viņu stiprie pleci.

3/8/08 10:44 pm

Būt par mūzu ir īsts, nopietns darbs, nevis kaut kāda ālēšanās un koķetēšana.

3/7/08 02:11 pm

Mani veda caur gaiteņu gaiteņiem, zāļu zālēm, tad es pirmoreiz iegāju slēgtajā arhīvā un es tiešām jutu, kā smaržo noslēpumi. Pēc kāda laika es smaržošu tāpat, bet vairs nejutīšu.

3/4/08 12:07 pm - Manas skaistās karalienes galva

Bet nemaz nav traģiski, ir kaut kā jautri skatīties viņai acīs.
 

3/3/08 10:50 pm - Summa summarum

Dejojot es varu zaudēt savas domas.

2/14/08 12:37 pm - Būs!

Ir jābūt! Tūlīt vai rīt? Bez tā viena zvana es nekādi netikšu ar sevi galā.
Tags:

2/6/08 10:32 pm

Nenotikušais - gaišā, saulainā nākotne, vecās blēņas. Bet tik un tā mana dzīve ir cita un priecīga.

1/8/08 02:14 pm

Manu līdzšim mīļāko Happy Mondays dziesmiņu "Tart Tart" nomaina "Bobs Yer Uncle". Visai pikants tekstiņš, lipīga melodija un gaudojoša nēģeriete. "What do you need me to say when we're making love? I can take you from behind and then I'll forgive." Vulgaritātes šarmantā daba! Maigi, maigi ar dzelzi pa stiklu.

1/3/08 11:03 pm - Ceremonija

Love Will Tear Us Apart skanēja kā agrāk un kā agrāk sala lūpas ziemā. Ak, un visi paldiesi un visa naudas skaitīšana pēdējam alum un pēdējā salauztā cigarete.
Tags:

12/29/07 09:43 pm - 700. lappuses svētkos!

Mani gaida Koļa Krasotkins un pats Velns Ivana Frodoroviča guļamistabā.

12/21/07 05:55 pm

Šodien koķetērija sagrāba manas maņas, sarakstīju pāris mulķīgas pārdrošības kādā privātā sarakstē (pasitu stiklus, sabēru sāli brūcēs), bet nu iešu uzsmēķēt.

12/20/07 09:25 am - Maskava - Gailīši jeb vai no Gailīšiem var nākt kas labs?

Acīmredzami, ka Jerofejevs savā darbā tēlo tādu kā pseido-Jēzu: sirsnīgu, mīlošu, piedodošu un galvenais - pavisam nevainīgu puscilvēku,kas ir pasaulē iesviests, lai palaistuvei dāvinātu savu mīlestību (un riekstiņus pašam mazākajam). Jerofejeva skumjas mazliet (attāli) atgādina Ģetzemanes dārzu. Lai mēs, lasītāji, neko nesajauktu, viņš atkārto: "Kāpēc tu mani esi atstājis?" un redz sātanu vaigā (garā), pirms četri mežonīgi romiešu karavīri sit to nezināmas kāpņutelpas krustā. "O, šīs sāpes! O, šis suņa aukstums! O, neiespējamība!" (O, Jerofejeva alkoholā šķīstītās skumjas! O, Jerofejeva nāvīgi smieklīgais humors, o, struktūrpilnie murgi. O, Jer[ofejeva] vēja ķeršana tikai lai neplūstu pa straumi (pilnās burās)!)

12/20/07 09:22 am

Mīkla, ka gaisma tika radīta pirmajā dienā, bet saule un zvaigznes - ceturtajā, aizvaino cilvēka patmīlīgo prātu. Tā ir.
Powered by Sviesta Ciba