garīgais: tīksmīgs
Kingsman bija uh un ah un aiztika mani vietās! jo Kolins Fērts mani aiztiek vietās un tur ir Marks Strongs, filma ļoti stilīga un vai es jau teicu - stilīga
Kingsman bija uh un ah un aiztika mani vietās! jo Kolins Fērts mani aiztiek vietās un tur ir Marks Strongs, filma ļoti stilīga un vai es jau teicu - stilīga
šodien "Casse-tête chinois" jeb "L'Auberge espagnole" trešā daļa. lieliska, lieliska filma. tikpat forša kā pirmā (otrā daļa gan man šķita tāda pašķidra
noskatījāmies vakar to Mežoni. nu, nekas īpašs. ainavas skaistas, jā, bet bābietis stulbs. jeb kā neiet pārgājienā. Rīza V. īpaši netraucēja, bet man šķiet to filmu īsti nepacēla tā, kā varbūt kāda cita aktrise būtu pacēlusi. man gan arī likās, ka stāsts ir ar caurumiem un tas pamatojums, kādēļ viņa ko dara vai nedara tāds ne pārāk attaisnots, bet baltais teksts bija grūti izlasāms un pārāk mazs vai slīps un iekšējais monologs/sarunas no atmiņām pārāk klusas salīdzinot ar pārējo un varbūt tādēļ es daudz ko neuztvēru
nē, nu nebija jau arī galīgi slikti, bet man kaut kā nešķita, ka tas ir baigais celojums pašai pie sevis un ievērības cienīgs uh un ah
vakar noskatījāmies Theory Of Everything (ļ.patīkama piņņa. tāda, ka jāvelkt nost tunika un jāpiešņurkā lai nav jāceļas pēc mutautiņa)
pagājšnedēļ beidzot pabeidzu to Fault In Our Stars (tikai ok, nekas vairāk)
un noskatījos Nebrasku. (lieliska!)
šodien noskatījos The Lunchbox - ļoti jauka, sakārojās indiešu ēdienu
un kaut kad iepriekš - Homesman. ļoti patika, lai arī atstāja pēcgaršu
sen nebija neviena filma tā ievilkusi kā "The Best Offer" noskatījos un esmu pilnīgi apjukusi. Džefrijs vienkārši spridzina. sen nav bijis tā, ka pēc filmas kā tāds paisums brāžas pāri visas emocijas pēc kārtas. ļoti
"The Hunger Games: Catching fire" patika. pietiekoši tuvu grāmatai, gaidu trešo daļu, lai gan šajā daļā tas smukais bumbulītis Geils sāka kaitināt /piedodiet, meitenes/
Holy Smoke - ļ.labi, Keita Vinsleta - brīnišķīga. Hārvijs Kītels /neartikulētas skaņas/
Hysteria - patika. smieklīga
droši vien kopš pēdējā tematiskā ieraksta ir vēl dažas, bet šobrīd nevaru atcerēties
https://www.youtube.com/watch?v=MhznW5X
tas nu tiem, kas tomēr atver saites. skatījāmies un dvesām uh! un ah!
Kolka Cool ir lieliska!
Seržanta Lapiņa atgriešanās vēl joprojām ļoti ļoti
Trance (2013) ne īsti mans formāts un tomēr patika. neprognozējami un forši
Atj. Cirque du Soleil: Worlds Away. ak! uh! ah!
vakar atkal franču filma ar pārcilvēciski jutīgo pieskaršanos smagām tēmām. Il y a longtemps que je t'aime. ļoti patika lai arī pusfilmā pazuda subtitri un bija sasprindzināti jāseko līdz
http://www.imdb.com/title/tt1068649/?re
nevaru izstāstīt, cik ļoti negribas nekur iet. bet es jau vakar visu vakaru pūtos un ārstējos. vakarā noskatījos "Legend Of Tne Guardians". protams, ka patika
tieši šobrīd vienīgais veids, kā motivēt savu nespēcīgo miesu ir paskatīties, kas (diezgan eksotiskam) lācītim vēderā
jeij
vakar kontā ieripoja divas filmas:
Iztēles valstība (The Fall) un Nožēlojamie (Les Miserables). nedēļu iepriekš noskatījos Samsara. variet minēt, kura patika vislabāk. protams, tikko izrādījās ka pēdējā, kura man patika vismazāk, bija nepareizā filma. es jau domāju - viss tā neizteiksmīgi, ļoti lakoniski, pakārtoti galvenajai idejai uz kuru es tomēr nepavilkos. un tagad izrādās, ka tā bija cita filma. un ne jau tā košā, krāsainā un jaunā. nu nekas.
Nožēlojamos nomocīju tikai aiz cieņas pret Viktoru I. tagad esmu iepazinusies ar daiļradi nepastarpināti (romānu es tiešām centos, bet vienkārši nevarēju). atceros, kā kāds te draugu lapā spļaudījās, lielākā daļa iebildumu pamatoti. nebija man skaidrs, kādēļ Žavērs tik stipri nīst Valžānu, nesapratu arī kā revolūcija var būt tik maza un neizteiksmīga un kur visi pārējie parīzieši. gribējās arī izteiksmīgāku mūziku, citādāk mani kā rūdītu ciniķi uzrunāja tikai galvenais muzikālais motīvs. skaidrs arī tas, ka Annai H. oskaru piešķīra par drosmi būt neglītai un noplukušai.
savukārt Iztēles valstība vienkārši jānoskatās. kolosāla, vizuāli pārsteidzoša, drosmīga un jūtīga filma. noteikti skatīšos vēl
warm bodies.
sabaidēja jau mani, ka bailīga. nebija tik traki. patika, par spīti visam
vakar noskatījos The Reader. ļoti paķēra. neapraudājos gan, bet pie vainas varbūt ļoti ilgais pārtsraukums ar intelektuālo piepūli un skraidīšanu lai visu paspētu (tāpat nepaspēju). tagad jādomā par vainu, atbildību, atkarību, nejaušībam un likumsakarībām. un tad es ilgi (un mokoši) sapņoju par Quiet Storm. tikai atšķirība no pēdējās es The Reader skatīšos vēl
kurš ir pasaulē skaistākais mīlasstāsts/pasaulē skaistākā LM, kas redzama kino? katru uzrunā kas nedaudz cits, sagribējās painteresēties. varbūt saņemšos uztaisīt top 10
nu labi. es arī:
Nr.1. The Piano (pašai kauns, ka aizmirsu, ta ir, ja pārāk ilgi nerevidē listi)
Tiger and the Snow
The Help (Sīlija ar vīru)
Blue Valentine
Rūsa līdz kaulam
Skafandrs un tauriņš (sieva!!!)
Safety Not Guaranteed
Love Ranch
My Lats day Without You - mēsls Ņujorkā labākajās vācu romantiskā kino tradīcijās tikai ar mūža mīlu uz melnādainu mūziķi
The Painted Veil man atkal lika samīlēties Edvardā Nortonā
"Rūsa līdz kaulam" ir lieliska. viens no retajiem desmitniekiem. ja nevar darīt to, kas jādara, tad var darīt ko citu, kas nedaudz mazāk obligāts. labi, ka ir māte gugle. būtu briesmīgi tādai iet ārpus mājas smelties zināšanas
tikko noskatījos Blue Valentine
ļoti sen neviena filma nebija paķērusi tik dziļi