varbūt kādreiz iemācīšos izrunāt arī pavisam nopietnās lietas. esmu tiktāl uzkačājusi skilus, ka varu bez sirdsapziņas pārmetumiem sastādīt teikumu 'ārprāc! tu smirdi! marš - dušā!'

saplēsu krūzi ar begemotu. nekas, varēsi atjaunot savu zoodārzu, samiernieciski saka biedrene

"Rūsa līdz kaulam" ir lieliska. viens no retajiem desmitniekiem. ja nevar darīt to, kas jādara, tad var darīt ko citu, kas nedaudz mazāk obligāts. labi, ka ir māte gugle. būtu briesmīgi tādai iet ārpus mājas smelties zināšanas

manu dzīvesbiedreni vajadzētu apzeltīt - pēdējo 10 dienu laikā ja esmu uz vietas vai nu zaurēju vai guļu, viņa mazgā manus netīros traukus, tīra paklāju, gatavo ēst un pabaro arī mani, nepārmet, piecieš gaismu un murmināšanu līdz tiem nelaimīgajiem pus4 un ilgāk vai jau no 6 un agrāk. un neko nepārmet. nav jau tā, ka es tikai ņemu, es arī sniedzu, kad man ir. bet šobrīd es ar knapām spēka paliekām turos pie tā, cik nu no manis un manām šobrīd sajātajām smadzenēm ir pāri palicis un sūtu gaisā īsas pateicības