baigi tomēr sāp sirds par to kaķīti :(

uz bibliotēku ejot zem krūma sīkas ar mammu atrada beigtu kaimiņu kaķīti. mēģināju reanimēt bet nekas nesanāca lai arī bija vēl silta. tagad daudz jūtiņu un domu, ļoti patika man tā Oļa :(( bet nu statistika arī slimnīcā pie zināma cēloņa, iekārtām un zālēm ir diezgan bēdīga, a te lauka apstākļi ar pliku stetoskopu

man v.d. uzdāvināja piena putotāju no lidl. man liekas pienu izdzeru mazāk, bet ar kādu baudu! <3 tikko iemēģināju arī aukstās piena putas. Vī!

pilnai laimei man noberzti divu kāju pirksti. tajā virsmā, kas ir pašā galā. nu, tie stupenīši

kur dabū pastalas? viņām ir kkādi izmēri? puikam uz deju koncertiem vajadzēšot. es gan nezinu kad būs pirmais koncerts

klausos labo dziesmu izlasi ar ko labi močīt un stabilizēt garastāvokli un cenšos sevi izvilkt aiz matiem no purva kā Minhauzens. likās jau, ka ir labāk, bet atkal drūmi. skuķi no skolas atnāca neomā, tādas uzvilkušās, viena vispār uzlīda augšā gultā un ķērca kāda mamma ir slikta. knapi paspējām uz mašīnu un pie ģ.ā. tur tā pati ķērcēja izpildījās, nestāvēja mierā, beigās es pieturēju aiz sāniem lai daktere paklausās. neko Tādu nedzirdēja (o.k. klepus nav mirstamā vaina, bet plaušas arī nevar izklausīt ja neelpo dziļi un tas, ka man pašai ir ar ko izklausīt un ka es to drusku jēdzu nepalīdz ja tobrīd nesaprotu ko darīt) izejot no kabineta iedevu končiņas (ceru, ka tās nebija košļenes, jo nu apēda tak) un kategoriski pateicu, ka vairs neuzpirkšu (dod Dievs atcerēties tādā izmisuma situācijā). mājās banānu piens, tad izlaikojām ziemas jakas, cepures un drusku piekārtojām un tad sākās drāma kāpēc tikai 3 atvilktnes skapī un viss ir slikti un stulbi un beigās es jau arī vairs nesavaldījos
šodien piezvanīja skolotāja, ka sociālais? speciālais? pedagogs paņēma uz nodarbību, protams rezutlāts nulle, nākamreiz ņems pa vienai. jo nr.3 ar skolotāju drusciņ un klusi runā, otra nea. komunicē tikai ar bd draudzenēm (t.i. vienu un otru kas brutāli paņēma uz masu un nedraudzēties nav opcija :D un dažām krievu meitenītēm ar līdzīgu temperamentu)


es nevaru, es nespēju, es nesaprotu ko darīt un kā darīt un kur darīt. vest ciemos pie draudzenes un atstāt ar viņu? aiznest tēju un uzkodas uz pagadināto grupu lai skolotāja saklāj galdu un visi kopā neformāli pasēž? paņemt brīvlaikā ciemos grupasbiedreni kas citā klasē pēc skolas (tur 9-14 katru dienu drusku kkas ir)? smilšu terapiju par spīti tam, ka nerunās un tas būs bezjēdzīgi? kkādu pulciņu vai nodarbību muzejā ar gidu un citiem bērniem? atjaunot draudzību ar 6.stāva kaimiņiem lai viņējais nāk lejā un mani iet augšā un kontrolētos apstākļos trenējas? iedabūt otru arī mūzikas skolā jau tagad? pierakstīt uz džudo lai viena pati iet sportot? es vienkārši nezinu ko darīt un es redzu labu progresu visādā ziņā un skola ir bijusi necerēti veiksmīga

Dzegužkalnā ļoooti skaisti, daudz dažādu lapu herbārijam, Medus ielas murālis <3 un vistas dabas muzejā <3<3<3

pastaigājoties aizgāju līdz lidlam* un redzēju sejas pieniņu, kurš nu tur nevarēja atrast lai iečeko. viņu kremi man liekas ļoti o.k.
* nelikās baigi omulīgi iet vienai pa ierasto maršrutu, nereāli daudz dzērīšu - piektdiena

drusciņ dirsā, bet nu šodien a) jāaizrāpo beidzot līdz aptiekai pēc galvas zālēm (pauzē aizgāju un mazpilsētā nebija), kamēr vēl nav 2 nedēļas pēc izrakstīšanas; b) ar steigu jāatsāk veselā saprāta 5 km pastaigas aplis, vēlams šodien

nu ko, instruments mājā, gandrīz tikpat garš kā bērns (5? cm starpība) un garāks nekā māsa :D un paskaļš

izrādās, ka var arī šitā
https://neredzigobiblioteka.lv/konsultacijas/par-audiogramatu-ielasisanu-majas-apstaklos/

šodien pagaršoju šito un tas ir garšīgākais siers pasaulē!!
https://www.rimi.lv/e-veikals/lv/produkti/piena-produkti-un-olas/siers/feta-mozzarella-siers/siers-sniega-bumb-ar-cieto-sier-240-150g/p/929406

gan jau tagad ilgi domāšu par to, cik lāči ir mazi un aļņi ir lieli, bija nereāli keuti pieiet tik tuvu

šodien visu dienu ar mums kopā pavadīja "Ričardiņš ar smirdīgajām botiņām". labi, ka mašīnā.
Ričardiņš, protams, ir mīkstā manta, laikam begemots (pēc pases), bet to grūti pateikt jo galvā no vecas zeķbikses pēdas ir uztaisīta kapucīte

šodien bijām Līgatnes dabas takās, apskatīt pagrabus klintī un Ķūķu klintis, viss ļoti patika, redzēju lāčus un vāveres, atveldzējos mežā (mana stihija), kājas pagaidām nav izeņģējušās, forši jūtu muguru un korseti, garastāvoklis - kolosāls. ļoti patīk man rudens un smuki!!

vakar ļoooti vēlu aizgājām gulēt, šodien ap trijiem aizgāju pagulēt diendusiņu, jo sešas stundas griezos kā vilciņš: naktī uz mūsu guļamistabu pārcēlu kaktusus un uz viesistabas palodzes līdakasti, šodien izšķirojām nereālu kaudzi ar bērnu krāsojamām un darba lapu grāmatiņām (kāpēc tu nekad nekārto šito plauktu, man tagad nav kur ielikt tās grāmatas), vīrs novāca galdu un kastes un tagad mums ir digitālās klavieres (vecākais četras reizes vingrinājās klavierspēles mājasdarbos). kārtošanas efektu, protams, drusku redz, ir (nedaudz) samazinājies štruntu apjoms, bija saule un drusku silts, izmazgāju arī divas veļas porcijas un tagad vēl joprojām šķaudu un klepoju jo tie putekļi meh

no viens puses tā, protams, ir katastrofu domāšana, bet no tās puses kurā tu sēdi busiņā un šoferis pabrauc garām divās pieturās stāvošiem cilvēkiem (vienā vispār stāvēja kādi 4?5?) un tu ļoti labi zini kā tas ir jo vienu reizi tevi nepaņēma un vēl ciniski pamāja, kā reiz tieši tajā dienā kad brauci uz eksāmenu, stresot par to, ka jābrauc ar sabiedrisko ir diezgan adekvāta reakcija

"si-si bombo! si-si bombo" sauce vecākais no koridora jo šīs viņam aizliegušas bāzties istabā
pa-pa-pa-pa-pā tagad skraida pa māju dziedādams gammas
aaaaaa

vakar sīkus uz mūzikas skolu vadāju divas ar pusi stundas. jā, kājas sāp, bet mirīšana nost tāpat kā vakar no saaukstēšanās nevis staigāšanas
+ var izrunāt lietas un izkustēties
- drusku besis, bet nu jāradina vecākais mājās nākt pars kamēr nav instrumenta

vakar ciemos pacienāja mani ar kāpostu-burkānu salātiem. nosūtīju vīram dārzeņus sarakstiņā, šodien uztaisīju kāpostu-burkānu salātus (garšīgi, bet bez citronskābes, jo tāda mājās nevaid), skābu kāpostu zupu (pārmaiņas pēc ēda visi, palika viena maza porcija), nūdeles ar dārzeņiem un kapātos kāpostu tīteņus. vēl izmācināju bērnus, nopirku grāmatas, pārdevu grāmatas (tik jāaizvelkas līdz pakomātam), salāpīju vienu zeķi, sakārtoju vecākajam rakstāmgaldu, puskārtoju lielo bērnu galdu koridorā un noteikti izdarīju vēl 100 un 1 neredzamu nemanāmu darbiņu, bet to lielo svarīgo lietu pati savai izglītībai, ko biju ieplānojusi, protams, ka ne
lol
un vēl es no rīta mācīju vecākajam mizot vakara pastaigas laikā atstieptos rudens svīrtotos (mirīju nost stiepdama, bet neko nenožēloju!)