sīkajam ir dīvainākais nosacījuma reflekss, ko esmu novērojusi - tiklīdz sāku mīlināties ar Irmu, viņš sāk murrāt. pat ja Irma nemurrā, pat ja viņa aiziet prom, sīkais ietiepīgi turpina murrāt

šorīt modos ap astoņiem (nezinu - jaunā vai vecā laika, man viss ir sajucis) no ļembasta. sīkais bij līdis maisā, maisa rokturis uzmaucies galvā, kad sajuta, ka žņaudz, sīkais panikā metās pa dzīvokli gāžot visu, kas nav piesiets, nabaga stulbajai Irmai gandrīz piebiedējot trieku. pēc tam nabaga mazulis sēdēja gultas galvgalī surikāta pozā un lielām acīm blenza uz Irmu, kura, krietnu laiku nogaidījusi, pētīja dzīvokli un nikni rūca. mazulis palika pie manis, jo pie manis ir droši - es esmu labā, ja

es tikko apgāzu 'kaķenīti' un ieraudzīju vecumam gana lielas, skaistas bumbas vai vismaz to aizmetņus
neesmu pilnīgi droša par to, ka ir runčuks, bet diezgan droša, ka tā nav kaķene
tā lūk

reizēm pieķeru sevi greizsirdībā. neviens cilvēks, protams, nevar sacensties ar kaķi un tomēr man šad tad uzmācas aizvainojums un es vēlētos, lai man pievērš vairāk uzmanības kā mātei barotājai un kaku vācējai

Irma = jauka jo mīlīga, bet vispār Pirāts savāc visas līdzjutēju balsis

katru reizi pēc veiksmīga gājiena uz kasti sīkais ir tik laimīgs, ka metas nabaga Irmu dzenāt pa mitekli. tas, protams, ir apgrūtinoši, bet, zinot to kā mums gāja un aptuveni nojaušot pārējo, es tiešām nespēju dusmoties
tāpat es nespēju dusmoties uz Irmu par mešanos mani žēlot katru reizi, kad sāku dungot skumīgāku meldiņu

lielā saķer sīko aiz kakla, nogāž uz grīdas, galvu novietojot tādā leņķī, ka iekost nevar, pakustēt ne tik, labākajā gadījumā var nikni šņākt
un tad, neliekoties ne zinis par spērieniem un spirināšanos cītīgi nolaiza vēderu

"Ai, cik tā Irma ir skaista!" teica ealze, kad viņas šovakar pirmo reizi tikās. pagāja ļoti ilgs laiks, kamēr es sāku pieļaut tādu domu, sākumā bija jāpierod pie tām krāsām kā tādām
kas pierāda to, ka skaistums IR subjektīvs, nemērāms jēdziens

šodien abi kaķi gulēja gultā, cieši blakus un es pat pieķēru lielo mazgājam sīcim ausis

sīkais ķēms laizīja duškabīni. nebrīnīšos, ja atkal kaut kas nebūs labi

saskaitīju, ka esmu no ielas savākusi 4 kaķus, no kuriem par viena tālāko likteni (tālāku par nokļūšanu vetklīnikas logā) neko daudz nezinu
un asistējusi divu mazkaķu stiepšanā uz mājām un mazgāšanā
it kā jau nav pārāk liels cipars, visiem jau palīdzēt nevar un tā, bet šodien kaut kā aizdomājos par to visu
un palika siltāk un priecīgāk
piliens jūrā jau salīdzinot ar to, ko dara dzd un dzsos cilvēki vai to, cik vēl paliek ārpusē bez mājām
bet mēs visi taču zinam to bezgala banālo stāstu par palīdzēšanu tieši šai jūras zvaigznei, vai ne

nerāte vēl vismaz četras dienas katru rītu celsies apmēram vienā laikā, špricēs, pilinās, baros un tad atkal ies sust lai ap vienpadsmitiem mostos no 'Rrr?-bum-dripi-dripi-dripi-bum-dripi-dripi-rr!'
bet tagad vismaz tiek respektēts galvgalis un neviens nelec uz spilvena, bet man joprojām šķiet, ka kaķbarībai speciāli pievieno driģenes

ir noticis neticamais - manā dzīvē ienācis tāds vīriešu kārtas pārstāvis, ar kuru bez sirdsapziņas pārmetumiem visu dienu labprātīgi pavadu gultā. diemžēl viņam ir divas kājas vairāk nekā pienāktos un aste un nejēdzīgi spalvains vēders

lielkaķis izvilcis no bļodas arbūzu mizas, apgrauzis, izspēlējis pa visu istabu. cūcība nežēlīga
kurš normāls, sevi cienošs zvērs gan siekalojas ap arbūzu mizām un cītīgi apsūkā sēklas?!

sīkais pielaida miegu - uzsēdās uz sāna, atplīsa nedabiskā pozā, aizmidzināja mani arī, pamodos no tā, ka kundziņam gribas spēlēties
pamodos nosalusi, notirpusi, šķiet, ar temperatūru
piezvanīja mamma, apvaicājās, kā iet kaķiem. daudzskaitlī, uz ko es iestenējos, ievaidējos, godīgi atzinos, ka labi. viņai zemapziņā esot nojautusi to, ka man ir vairāk par vienu
un tieši tagad man gribās ēst, slinkums izlīt no gultas, šausmīgi gribas kaut ko garšīgu
uzskatu, ka jums tagad ir pienākums mani izklaidēt. tāpat jau skaidrs, ka neko garšīgu neviens nenesīs

šeit ir kaut kāds hide&seek vai kariņu vai sunīšu festivāls un es nesaprotu, ko man šai sakarā iesākt, jo man ir 37,2 un ņerkstulis un skatīties kaķu kaujas ir pēdējais, ko es vēlos
njā

sīkais tagad sēž man uz pleca, murrā, pēta monitoru, bet es domāju - kā tas nākas, ka mēs esam zaudējuši izpratni par to, ka katra dzīvība ir vērtība?

sīkais vuārists neļauj lielajam nabagam mierīgi pasēdēt kastē
bet renāte tik sēž un smīn ūsās
redzēs, ko šie darīs, kad sāksies mājas tīrīšana..
ha!

šobrīd man šķiet, ka vēl nožēlojamāk nav iespējams justies - es aizgāju pie tā sūda vetārsta un man uzbrauca, ka kaķi vetārstu sen neesot redzējis un ka es par viņu neesot gana rūpējusies, ka es esot nežēlīga. kā tad, bļe, divreiz dienā špricēt, divreiz dienā mazgāt dibenu un ieziest ar zālēm, četrreiz dienā pilināt acīs, stingra diēta, zaudēts naktsmiers un tagad vēl arī neatliekama operācija dažu tuvāko dienu laikā
tieši šobrīd man sevis šausmīgi žēl un man šķiet, ka vēl nožēlojamāk justies nav iespējams, bet es zinu, ka rīt man jāzvana tai tantei, kas līdz šim apmaksājusi ārstēšanu un tas viss dienā, kad pie manis ciemos brauks ar šizo tante, ar kuru jau tā ir grūti, es pilnīgi varu iztēloties sarunu 'ak, renātiņ! kas kaiš tam kaķītim? slimiņš? nābadziņš. no ielas? fūi, to nu gan tev nevajadzēja ņemt, renāte! kā nu tā!' it kā viņai kaut kas vispār rūpētu, it kā visiem nebūtu vienalga
tagad es jūtos tik slikti, ka saprotu to dumju, agresīvo, privātīpašniecisko tipu pievilcību - viņi ir skarbi, viņi ir rupji, es pieļauju, ka ar viņiem sekss arī nav pārāk labs (cik gan labi var būt gulēt ar totālu egoistu), viņi ir sekli, bet viņi neļauj darīt pāri savām sievietēm, viņiem riebjas kaķi, bet viņi ir gatavi pieciest (ja reiz manējai tik dikti vajag, lai tā būtu), ja atrod pareizo pieeju, viņi atrisina problēmu (un pēc tam mēnešiem ilgi zāģē)
tieši šobrīd es gribētu, lai man būtu tāds tēviņš, kas varbūt pasmejas, ir īgns un neapmierināms, bet to lietu nokārto, tikai tādas meitenes kā es taču ir pārāk gudras, pārāk skaistas, pārāk labas (augstprātīgās kuces) lai pievērstos tādiem rupjiem tēviņiem, un jaukie puiši vienmēr ir samīlējušies alkatīgās maitās
un ja man likās, ka tālāk nav kur, tad varu pateikt vien to, ka kaimiņi izdzirdēja kaukšanu un no tualetes ejot (tualete viņiem kāpņutelpā) pieklauvēja pie durvīm tā nu manu kaukšanu ir dzirdējis viss paģītis
un vakara procedūras vēl sekos, jo šobrīd man pārāk trīc rokas, lai es varētu iedurt adatu

pizģec! ir noticis tas, par ko es visu laiku klusībā uztraucos. sīkais perdelis bāzās Irmai virsū, gribēja noņemt banāna mizu un dabūja pa aci. TO aci. psc. ko man tagad darīt? man ir panika