kari banānu mizas dēļ. Irma lepni staipa apkārt zobos sakamptu nu jau sažuvušu banānu mizu, kamēr sīkais staigā pakaļ un dīc
gan jau dabūs pa muti
kari banānu mizas dēļ. Irma lepni staipa apkārt zobos sakamptu nu jau sažuvušu banānu mizu, kamēr sīkais staigā pakaļ un dīc
gan jau dabūs pa muti
mīļā miera labad samierinos ar kopdzīvi ar banānu mizu. ja reiz nav citu rotaļlietu..
man šķiet, ka lielkaķim arī tā mazā problēmiņa varētu būt pēcpuses iekaisums, bet divu kaķu dibenu mazgāšana un zāļošana 2x dienā būtu par daudz pat man
nemaz nerunājot par pārējām ķibelēm ar individuālo ēdināšanu un guldīšanu
tas varbūt izklausās bezcerīgi, reizēm man pašai arī smagi jāpiespiežās domāt pozitīvi, bet šķiet ka ir mazmazītiņš, bet progress. un tas jau ir daudz. tipinot, mazmazītiņiem solīšiem, bet viss virzās uz gaišāku nākotni, prom no bezcerības aizām
Džeimss Heriots teica, ka pacients, kas spējīgs aizmukt no ārsta ir vesels. man domāt, ka ja pacientam netrūkst dzīvesprieka un patīk izmantot jebkuru izdevību lai darītu blēņas vai biedētu citus iemītniekus, ka tādam pacientam pēc laiciņa viss būs labi
apsolu, ka šis ir pēdējaiz ņaudulīgais ieraksts par kaķiem un dibeniem. turiet īkšķus lai tā arī būtu, jo citādāk man atkal būs sirdēsti
bet vispār šis viss pierāda, ka ja man nejauši uzgadīsies bēbis, ka ciba kļūs par kaku-puņķu-uķipuķi vietni
šorīt sapratu varas principu - tas ir iedirst svešā kastītē pat ja tev ir pašam sava. tikai tādēļ, ka tā vari
ai, man te kaķu išūzi - padoms par īsu, bet būs labi: practice makes perfect!!!
kaimiņi vakar gan jau uzjautrinājās nakts vidū izdzirdot 'ej prom! prom! es negulēšu ar tevi! es negribu ar tevi gulēt! šic!'
un vēl, kamēr mūsu mazā ģimenīte gatavojas raudzībām un viesu uzņemšanai, tiek atklāts konkurss par piemērotāko vārdu!
lielkaķim piestāvētu Irma, bet viņam labāk patīk, ja uzrunā uz Tu, bet mazais izskatās pēc Pekša, Pirāta, Pēča, Makša (no Makša un Morica) u.tml. ideālā gadījumā vārds būtu no kādas filmas, vēlams par pirātiem, piedzīvojumu meklētājiem vai ko tikpat aizraujošu, bet - AR LAIMĪGĀM BEIGĀM!
pirmā tehniskā apkope pagāja samērā labi - ja neskaita to, ka sākumā ne tās zāles ne tur (bet varbūt pareizās, man bija stress) es gan paspēju sagriezties ar apmulu un visu māju piešļākt ar asinīm, izburtot dakteru norādījumus, bet kopumā viss vismaz vienai no iesaistītajām pusēm sagādāja patiesu prieku. diemžēl tā nebiju es, bet nekas - practice makes perfect
galu galā - man taču ir vetārstu gēni & es taču gandrīz aizgāju uz jelgavu mācīties vetfakā
man ir tāds liels, sarkans, ūdensizturīgs jaudīgs lukturis. nu tāds, kā parasti rāda spriedzes filmās, kad cilvēki jāglābj no plūdiem vai dubļiem vai tml. atvedu no amerikas kā suvenīru. tad nu izvilku no krāmu atvilktnes, iespīdināju aiz veļmašīnas un plīts, pieķēru zirnekļus maigojamies (vai kaujamies - ej nu saproti), aiz ledusskapja un smirdskapīša (tas skapītis laiku pa laikam neizprotamu iemeslu dēļ sāk smirdēt), zem kurpju antresola un secināju, ka ciklops varēja paslēpties tikai zem duškabīnes. bet tur ir tik šaurs, netīrs un vispār nejauks labirints, ka roku iebāzt nav iespējams
un tagad man laikam būs migrēna un es nezinu, kā man būt
atgriežoties mani gaidīto kaku kaudžu vietā pašā durvju ailē sagaidīja līdz ņerkstēšanai pārbaidīts lielkaķis. mazkaķis ir pazaudējies kādā no manas nabaga 9 kv.m. virtuves šaurajiem labirintiem. uz kisināšanu neatsaucas, ārā nelien. esmu īgna - biju iecerējusi izveikt medicīniskās mahinācijas un skaistās kopdzīves sākumu nosvinēt parkā apskrienot kādu apli, tagad mazliet satraucos par mazo cikluapu, kurš noteikti nobijies tikpat, cik tas otrs
tuvākajām dienām paredzams prāta terors
vēl joprojām nebeidzu brīnīties par to, kā no maza nožēlojami plušķaina atradeņa var izaugt tik cēls un gādīgs mesjē kaķis
kaķis, sapratis, ka maigā purna murcināšana gar vaigu vairs nelīdz, profesionāli sāk izmantot spēcīgākus modināšanas paņēmienus - matu laizīšanu tieši pie saknēm, kur visvairāk plēš, skaļu podu gāšanu un gramstīšanos gar jādro. kad sapratu, ka tas palicic uz swh rock viļņa, sāku raudāt un izvēlos no gultas
lai arī visbiežākā kaķim adresētā frāze ir šic, man viņš vēl joprojām ļoti patīk. vislabāk mierīgs un guļošs
mēs esam saderīgs pārītis
protams kartona kaste ar sedziņu nav pietiekoši laba. vajag skapī. un kas par to, ka nākas saplēst un izliet smaržas? galvenais ir midziņa. un kas par to, ka grīdas krāsa vietām uzburbst un noiet. un kas par to, ka mammas skaistā zīda šallīte tiek izmērcēta slapja. un kas par to, ka vēl nedēļu nāksies dzīvot salkanā smirdoņā?!
galva jau griežas, pirksti neaprakstāmi smird.
apsveru domu šonakt gulēt šķūnī vai suņubūdā. ar šo mazo melno vakarkleitu laikam pietiks visam atlikušajam mūžam
bet meitene vismaz sasmaržojās. kuram negadās pārcensties
he
nākošais būs triks ar lūpukrāsu