šobrīd man šķiet, ka vēl nožēlojamāk nav iespējams justies - es aizgāju pie tā sūda vetārsta un man uzbrauca, ka kaķi vetārstu sen neesot redzējis un ka es par viņu neesot gana rūpējusies, ka es esot nežēlīga. kā tad, bļe, divreiz dienā špricēt, divreiz dienā mazgāt dibenu un ieziest ar zālēm, četrreiz dienā pilināt acīs, stingra diēta, zaudēts naktsmiers un tagad vēl arī neatliekama operācija dažu tuvāko dienu laikā
tieši šobrīd man sevis šausmīgi žēl un man šķiet, ka vēl nožēlojamāk justies nav iespējams, bet es zinu, ka rīt man jāzvana tai tantei, kas līdz šim apmaksājusi ārstēšanu un tas viss dienā, kad pie manis ciemos brauks ar šizo tante, ar kuru jau tā ir grūti, es pilnīgi varu iztēloties sarunu 'ak, renātiņ! kas kaiš tam kaķītim? slimiņš? nābadziņš. no ielas? fūi, to nu gan tev nevajadzēja ņemt, renāte! kā nu tā!' it kā viņai kaut kas vispār rūpētu, it kā visiem nebūtu vienalga
tagad es jūtos tik slikti, ka saprotu to dumju, agresīvo, privātīpašniecisko tipu pievilcību - viņi ir skarbi, viņi ir rupji, es pieļauju, ka ar viņiem sekss arī nav pārāk labs (cik gan labi var būt gulēt ar totālu egoistu), viņi ir sekli, bet viņi neļauj darīt pāri savām sievietēm, viņiem riebjas kaķi, bet viņi ir gatavi pieciest (ja reiz manējai tik dikti vajag, lai tā būtu), ja atrod pareizo pieeju, viņi atrisina problēmu (un pēc tam mēnešiem ilgi zāģē)
tieši šobrīd es gribētu, lai man būtu tāds tēviņš, kas varbūt pasmejas, ir īgns un neapmierināms, bet to lietu nokārto, tikai tādas meitenes kā es taču ir pārāk gudras, pārāk skaistas, pārāk labas (augstprātīgās kuces) lai pievērstos tādiem rupjiem tēviņiem, un jaukie puiši vienmēr ir samīlējušies alkatīgās maitās
un ja man likās, ka tālāk nav kur, tad varu pateikt vien to, ka kaimiņi izdzirdēja kaukšanu un no tualetes ejot (tualete viņiem kāpņutelpā) pieklauvēja pie durvīm tā nu manu kaukšanu ir dzirdējis viss paģītis
un vakara procedūras vēl sekos, jo šobrīd man pārāk trīc rokas, lai es varētu iedurt adatu