gribēju uz to Banksy izstādi, paspējām. bērniem, protams, ļoti, nebiju gaidījusi ka man arī tā patiks. vispār piesātināta diena - no rīta pulciņi, tad uz centru, atstāju bērnus RCB bērnu lasītavā, pati pie matu ārsta (man ļoti patīk skats pa logiem tajā ēkā!), paņēmu sīkus, aizbraucām uz Matīsa tirgu, pēc izstādes uz Hesīti, vīrs bija ar mašīnu, tā kā mājās ar karieti, sīki ciemos pie vīramātes uz v.d. ballīti, pēc tam uzkost, vakara pasaciņa LR1 un tad Pārdziedi mani

tas raidījums man ļoooti patīk. rīt elpošanas nodarbība un uz to itāļu gaismas izstādi gan es neiešu

vai šī ir žurnālistika? nē. vai es to uzskatu par stulbumu līst citu cilvēku dzīvēs? jā. bet vienlaikus tā ziņa arī ir brīnišķīga, jo rakstā uzsvērts, ka jaunais draugs (kā liek noprast raksts) ir 14!! gadus jaunāks par bijušo vīru. nevis par beibi. izklausās skandalozi, lai gan neviens no cipariem nav nosaukts, ja dikti gribas ir jāguglē. Dana, protams, izklausās pēc kārumnieces. es gribētu lai visas dzeltenās ziņas būtu tādas - uz gaumīguma robežas un nevērtējošas. nu tur pēc gada Fiļa vecā sieva kopā ar par X ļimoniem nabadzīgāku veci, aktiera X jaunajai partnerei krūtis kā citroni (atšķirībā no iepriekšējās, kam bija kā bumbas), dziedātājas Y jaunais draudziņš ir par pusmetru garāks par iepriekšējo, kas ir stulbi un bodīšeimings jebkurā gad, bet no tā nezinkad mēs būsim izauguši

https://www.la.lv/vins-ir-14-gadus-jaunaks-par-bijuso-viru-dana-reizniece-bauda-dzivi-jaunas-attiecibas

nezinu kad es savu mašīnu ieraudzīšu, bet tēvam esmu sagādājusi normālu hobiju. manu sotaku jau esot iztērējis, bet ar kādiem 150 vēl vajadzētu pietikt, bet nu redzēs. priecīgs no benzīntanka esot atnesis kaut kādu labo dārgo eļļu, kaut kur dziļumā aiz lukturiem (kad izskrūvējis), jau gandrīz izkasījis rūsu un tur kaut ko vēl sapūtis, sveces esot labas, kaut kāda cita baisi svarīga detaļa neesot tik sūdīga kā likās, karoče 'daru visu lai tev nav baigi daudz jāmaksā'. pirmdien laikam mašīnai pieraksts pie meistara (kas ir loģiski, bet man likās smieklīgi, ka arī tur vajag pierakstu), slīpē nost vēl rūsas pleķīšus, esot noskrūvējis kaut kādu detaļu un tagad uz paneļa vairs nerāda to kļūdu, mašīnai neesot dačika par temperatūru, bet tas visiem mazajiem (sū) tā esot, kaut kāda viena svarīga skrūve ir norūsējusi nafig un otra turas uz diedziņa un tad kad sataisīs moš arī to izpūtēju un moš viss būs ok arī ar to detaļu, kuru vīrs pasūtīja vācu e-bay un nebūs jāmaina motors vai kas nu ir tas baisākais scenārijs

bet es? mani šitas viss vispār neinteresē un neaizrauj, es tikai gribu braukt.

šodien kad bija sirēnas gaidīju rindā pie luksofora izbraukšanu no mazās ieliņas pie Dailes teātra. bija, protams, kļūdas, bet bija arī daudz labo lietu. ik pa laikam izsamistu no domas, ka eksāmens jāliek stundu pa Rīgu ar visu centrs-30 zonu, garo pāreju pie Mildas, baisajām Dienvidu tilta estakādēm, Krasta ielu, ātrgaitas ceļu un dīvainajiem apļiem pie Krustkalniem un Valdlaučiem, bet no otras puses - trešo reizi braucot jau Barona ielas velo-nevelo joslas neraisa pat ne šausmas, vienkārši nekādas emocijas, tramvaja sliedes arī o.k., šodien atpakaļgaitā pēc nodarbības ieparkojos kā profs (protams drusku par daudz kustību stūrei, bet to pieredze piekoriģēs), uz Stabu ielas divas reizes i ieparkojos slīpi, i izparkojos, nu jau gandrīz vairs netupīju kad vajag saslēgt ātrumkārbu un roķeni. sarunājām, ka pabrauksim vēl parkoties arī uz visādām pretīgām vietām - pazemes autostāvvietām un daudzstāvu un tām, kur daļēji uz ietves un kādas divas reizītes pa nopietno pa estakādēm (kā es viņas nīstu, pie stūres pati sēžot vēl kaut kā, autobusā uz Dienvidu tilta centra virzienā vienkārši žmiedzu ciet acis, man tam sūdam nav nervu)
un tāpat kā iepriekšējā reizē man iedeva tikai a4 lapu ar kļūdām un ieteikumiem, tātad pagājušā reizē, kad nokavēju un bija tikai lapa, tas nebija tāpēc ka braucu īsāku laiku

braucu šodien ar vienu pedāļu komplektu pa Ogri kā lielā un parkojos i uz priekšu i atpakaļ un braucu pēc zīmēm un uz 70!! tehniskā pase un atslēgas somiņā silda sirsniņu, bet nervi drusku tresī. gribas uzpīpēt un ēst un ir ļoti priecīgi un jūra līdz ceļiem!
tad redzēs ko tēvs teiks kad rīt to mašīnu ieraudzīs un apčamdīs, bet viiiiiiii!!!11

ir ieteikumi normālam servisam Ogrē, kas var apskatīt mašīnu pirms pirkšanas? komentāri skrīnoti, tāpēc var likt arī tel.nr.

tas mirklis bērnu izklaides iestādē, kad esi apsēdies uz poda viss tāds pliku dibenu un neaizsargāts un kabīnē laužas iekšā līdz tu saki 'aizņemts' reizē ar matiem, kas parādās no durvju apakšas :D

un tad izdzirdi priecīgu balstiņu atkārtojot 'aizņemts. aizņemts', čāpstināšanu un 'konfetes'. 'konfetki' ņam ņam ņam

bijām uz to konsīliju, kas izpaudās kā usg divos sektoros un gaidīšanā koridorā, līdz piezvanīja, ka konsīlijs ir padomājis, bet vēl grib parunāt ar urologu (kas man ļoti nepatīk) un ka varam iet mājās. garšīgi paēdām (sarkanajā Stradiņu mājā, nu tajā jaunajā, ir tik garšīgi kafejnīcā!) un es sev visu laiku situ pa pirkstiem, ka es no šitā neko nesaprotu un jābūt pacietīgiem, bet ar sevi jau esmu noslēgusi drūmas derības par svarīgajiem aspektiem :D

sapināmies meistarībā, nebija autobusu galapunktā tā nu braucām ar to slaveno ruut

palika veca mana pirmā palīdzība un tikko izgāju atkal. piecu gadu laikā daudz kas mainījies, daudz ko biju aizmirsusi. pasniedzēja kolosāla, gāja labi un es tik pie sevis domāju cik ļoti ceru, ka man to nekad nevajadzēs reāli mēģināt dzīvē, bet vispār iesaku

aizvedu sīkus uz skolu, izkāru veļu, aizbraucu uz Stradiņiem pasēdēt koridorā palasīt grāmatu, ar mammu paēdām kafūzī (garšīgi tajā jaunajā ēkā un māja ļoti smuka!), pastaigājām pa Ķīpsalu, aizgājām uz tām Ola Foundation izstādēm, arhitektūra man patika (protams!) ļoti, Tabaka ļoti uzrunāja lai gan protams, ne visas gleznas man patika, bet bija interesanti. otrā stāva izstāde pārāk maz apspriesta, man likās Agate Apkalne iespaidīgāka par Zariņu, kurš jā, savā stilā, var patikt, var nepatikt, bet man diemžēl liekas lielākoties izrēķināts un kalkulēts. bija viņa darbi, kas man - protams - patika! tiešām iesaku aiziet

uz to Tabaku gandrīz vai gribas vēlreiz un iečilot uz spilvena uz grīdas pirms vai pēc Visuma pieskāriena

gāju uz pieturu, ieraudzīju kaimiņu melno kaķi, uzrunāju Vārdā, viņš viss tāds Mjau! Mjau! Mja-a-a-au! teciņiem vien atskrēja pie manis. apsveicinājos, paglaudīju, atvainojos ka skrienu uz trolejbusu un atstāju viņu tādu viegli neapmierinātu (kaķiem patīk ka tikšanās beidzas uz viņu noteikumiem), pamāju nedaudz izbrīnītai kaimiņienei kaķa saimniecei un aizgāju

sajutos kā kaķu vārdotāja. ir tik brīnišķīga tā sajūta, kad kaķis izvēlas ar tevi draudzēties!

mājās biju ap desmitiem un tad sāku tecēt kā atspole. vaniļas pudiņš no Lidl pulverīša (sīkiem garšo, man galīgi ne) papīra trauciņos, izrīkot lai novāc/nomazgā Gatavošanā Lietotos Svarīgos Štruntus, nr.1 sapako pārtikas plēvē vakar no rīta sacepto ābolu plātsmaizi, visi iztīra zobus, sataisa cenu zīmes tirdziņam, nomazgā kājas lai varu iekremot (1gb), ieziest ar gēlu rokas kam ekzēmas saasinājums (1gb), sameklē iedotajā grāmatā (visu dienu stāvēja uz dīvāna redzamā vietā, uz vāka milzīgs Latvija un mazākiem burtiem - patriotiskā dzeja)* sameklē makus, saskaita savu sīknaudu un godīgi sadala manis iedoto (aizmirsu normālu naudu samainīt sīkajā, būs rīt septiņos jāskrien uz veikalu kaut ko nopirkt. Aaa) gandrīz pabeidzu mazgāt traukus (pudiņa katls vēl mirkst), atradu piecus kociņus, ko varētu tām cenu zīmēm, jo obligāti vajagot spraužamas. vajadzētu izdomāt kā uz skolu dabūt tos pudiņu trauciņus, bet man briesmīgi gribas gulēt. nepopulārs viedoklis - man šī visa ņemšanās ļoti patīk. apgrūtina, ik pa laikam izbesī, bet parasti es esmu priecīga. mēs arī esam aicināti iet pirkties (sīkie jau dala lāčādu un ir izplānojuši no kā pirks) bet man braukšana un pieaugušo izklaides


* jāatceras sagādāt arī kaut kāda forša nesen izdota dzejas grāmata(s) kur meklēt dzejoļus visādiem gadījumiem, patīk man tas process, ka paši šķirsta un meklē

izcepu ābolu plātsmaizi un sanāca perfekta un tas ir ļoti priecīgi!

un vēl atcerējos un palaimējās nopirkt tos kama miltus - baigi labā štelle!

jāsaņemas aiziet uz to Tabakas izstādi, vēl tikai nedēļa un tad tie darbi atkal būs 'Anglija ir aizslēga, atslēga ir nolauzta'. besī man Pīlēns, bet labi, ka čomiem izprasījis gleznas izstādīt. vienu reizi mūžā jau nu tā kā pieklātos uz Tabakas izstādi aiziet, ne?

nopirku veikalā divas lai (ne)vinnētu mašīnu un man garšo. tiem, kam tikai mazās apaļās bulciņas ar grauzdētiem sīpoliem gan ne. vīrs ēd. bet vispār forši un ir vērts vismaz pagaršot:
https://www.maiznieks.lv/lv/produkts/latvijas_tost_maize_tostermaize_ar_grauzdetiem_sipoliem

šorīt mežā tikko biju novilkusi bikses un pietupusies kad krauklis kaut kur netālu noķērcās savu krā-krā-cilvēks!šitā-atkal-čurā-mežā :D

ko tādu tirdziņam skolā var uztaisīt, kas ir garšīgs un kam nevajag cepeškrāsni un vienradžu asaras?

gāju uz Origo pačurāt un tā kā bija vaļā, braucu uz trešo stāvu nevis gāju uz to baiso čurātuvi kas pašā ēkas viducī. un tur bija visādi veikali, beidzot (1.reizi) iegāju Sinsay, Terranovai nebija spēja, laika un jaudas, bet ļoti nopriecājos - man patīk tas smuki koši sarkanais tonis, kas skaitās ķipa Ziemassvētku, un atkal uzrodas spīdumi un tills un mirdzumi un vakarkleitas un adījumi un tagad gribas pucēties, jāpabeidz nolikt vasaras drēbes un lupatu šķirošana

ar visu terapiju un zālēm un otrdienas jogu un visu nedēļu ilgu gulēšanu, jo reāli neko nevar un tresī pilnīgi fiziski un atceltu braukšanu, jo instruktora mašīnai kaut kas un skuķu dzimšanas dienu un jūtiņām un viss-ir-slikti un visas pasaules skumjām, kas rod ceļu uz manu sirdi un sīku ar temperatūru un sāpošām ausīm un reibstošu galvu un stīvu kaklu sprandā (kāpēc man mājās nav otoskops, ja nu vidusauss, @#$ ja nu meningīts, davai nestresosim, paskalosim degunu un paskatīsimies vai kas mainās uz labu pēc pāris reizēm. mainījās, tātad ne meningīts) un lai arī pa lielam nekas daudz nav atrisinājies, dz.d. pārlaidām un kamēr skuķi pulciņā bibliotēkā samaksāju rēķinus un izveicu grāmatvedību un dāvanas veikalā izvēlējās pašas un neviens (t.i. es) nenobeidzās pa ceļam vai procesā un ķipa ballīti vīkendā, puikam t' vairs nav, ausis nesāp, tikai klepus. un es ieraudzīju skaistu melnu kleitu ar tauriņu piedurknēm - melnu. un tad man tāds bāc - man tak nav melnas kleitas bērēm. māte man ir ieaudzinājusi, ka skapī vienmēr jābūt vismaz vienam normālam zolīdam apģērbam uz bērēm, bet es paliku par resnu plānajām un biezo nahrenizēju un vieniem apaviem un es laikam tādu kleitu gribu, jo ļoti skaista pat ne uz bērēm, būs jau vēl bērniem koncerti un kas un pirmdien skuķiem klasē vairs ne 24+2, bet +8 bērni un vispār nopūta žesc

viens vaid par galvassāpēm un zosādu (38,4'), divi aizrautīgi kārto māju dzimšanas dienas ballītei ķipa sestdien. neesmu nevienu aicinājusi, jo no 2dienas nr.1 mājās un to, ka grib ciemiņus man pateica vakar
Aaaa

esmu izlēmusi par nākamo nedēļu, bet pagaidām nogaidu, jo man lai gan nav t' sāp acābolu aizmugures tur dziļumā un nav jaudas šūpot kuģi