es atkal jūtos neērti par to, ka filmas kačāju par spīti tam, ka lielu daļu no tām nemaz nevar legāli iegādāties (ne jau šajā nostūrī) un to nevaru atļauties, tad nu iešana uz kino ir tāda pareizā lieta, ko darīt. turklāt man patīk lielā bilde pat ja reizem vietas par tuvu un galva nedaudz griežas, pat ja skaņa par skaļu vai dzird un jūt tramvajus garām aizbraucot, pat ja filma draņķīga - ir kas ļoti maģisks tai mirklī, kad ekrāns kļūst plašāks, kņada noklus un gaismas lēni izdziest (tas ir mans mīļākais mirklis kino/teātrī/operā) un to nu mājās gatavu nekādi nedabūt

/bet man ir kluss sapnis par kārtīgu mājas kinozāli ar stratēģiski novietotām tumbiņām un ērtu dīvānu skūpstu rindā