mani ļoti kaitina jebkādas formas apgalvojums 'es gribētu būt gudrāks'. es, piemēram, esmu gudra. un no tā vien nekas nenotiek. nekas nav vieglāk. nesen aizpildīju iq testu un sanāca 113. ar interneta lietošanu reizināšanas vajadzībām un pārbaudot dažu vārdu nozīmi (jo svešvaloda un tā), iespējams ka būtu vairāk, jo uz beigām es kļūdas pēc pāris pārklikšķināju. šobrīd man tā gudrība palīdz apmēram tikpat, cik motivācija un to trīs gadu laikā, kad to, ko šobrīd studēju apguvu sāpju-kļūdu-mēģinājumu veidā.
un tā gudrība nepasargā no izklaidības, aizmāršības, pilnīga apkaunojuma, cietpaurīgas skriešanas sienā pat ja blakus ir durvis. ir jau arī plusi - plašo interešu dēļ varu saviesīgi parunāt par dažādām tēmām, bet ikdienā tas neko nemaina, ja ne apgrūtina, jo intelekts neko nenozīmē, pliks intelekts man sagādājis tikai grūtākus jautājumus mutiskos pārbaudījumos
18. Janvāris 2013 (16:16)
Comments
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 18. Janvāris 2013, 17:10
|
|
protams, ka kaifu, bet īpaši nemaina uzmīto grābekļu skaitu (vai maina?)
|
Posted by: indulgence (
indulgence) Posted at: 19. Janvāris 2013, 10:21
|
|
Arī grābekļu skaitu nemaina (ja nu vienīgi grābekļu krāsu un formu). Tb pratiska labuma nekāda, tikai kaifs no procesa. Tb viens no veidiem, kā gūt prieku dzīvē, kas vienam der, bet citam neder.
|
Posted by: Spītniece (
ocher) Posted at: 18. Janvāris 2013, 18:06
|
|
mikikiki
Dzīvi atvieglo jauna cepešplīts, aber prātā pieņemšanās process sniedz vienkārši kaifu. Protams, citiem lielāks kaifs un jēga ir no cepešplīts. :)