ziniet - ir tāds stereotips, ka visas kaķu tantes ir saspiedušās un ar dīvainībām.
kā labiem draugiem es jums atklāšu - tie nav teiksmaini nostāsti. tā ir tīrākā patiesība
lielākai daļai ir problēmas ar galvu
|
Posted by: katze (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} katze) Posted at: 2. Janvāris 2010, 22:37
|
|
.filosofiskais jautājums ir - kā vienkāršs kaķu mīļotājs vienā mirklī pārtop par kaķu tanti? katrs ceļš kā zināms sākas ar pirmo soli/kaķi..
|
Posted by: porcelāna lellīte (
neraate) Posted at: 2. Janvāris 2010, 22:44
|
|
man šķiet, ka tas notiek mirklī, kad dzīvniekmīlestība pārmāc veselo saprātu un spēju rēķināt kā un vai zvērus iespējams pabarot. vai tad, ja kāds no zvēriem apslimst un ir tāds - ai, nu varbūt izdzīvos, ko nu tur - tāpat jau nav vērts, vēl taču tikuntik paliek.
vai arī. ai, nu ir tur tie kaķēni, nu lai, nevar tak slīcināt un kā nu tu taisīsi operāciju, kaut kā žēl un dārgi tomēr
un tad vienā mirklī cilvēks attopas, ka netiek galā. ja attopas, nevis pēkšņi visi ne par tēmu brauc augumā
nea, ja citos žurnāļos par kaķutanti tiek uzskatīts cilvēks ar 2 gab. un uz augšu, šeit par kaķu tantēm es dēvēju indivīdus, kam tādi ir padsmit un daudzdesmit. tā kā zem desmit skaitās kaķu mīlētāji (varbūt ar to vienu konkrēto izņēmumu, kas mani šodien noveda līdz matu plēšanas stadijai)