reizēm es nespēju noticēt tam, ka kāds tic tam, kas jāsaka pārrunu laikā - kāds ir jūsu lielākais trūkums/labākā īpašība, kādi ir jūsu īstermiņa/ilgtermiņa plāni, kādēļ no visiem kandidātiem mums vajadzētu izvēlēties tieši jūs
jo es gribu to darbu, pēc desmit gadiem gribu savu uzņēmumu un taisīt veiksmīgu karjeru. vai kāds vēl joprojām tam tic?
kaut gan - kādēļ ne. es nezinu, vai es to gribu, es vienkārši pietiekoši bieži esmu dzirdējusi jautājumus lai zinātu, kas jāsaka
es esmu snobiska - Indija mani biedē, es tur baidos uz ilgu laiku. ekskursijā - jā, strādāt - nē. ar āfriku ir tāpat