Arāja aizmigšana
19. Oktobris 2008 (19:56)
arvien klusāk un klusāk
rīta pusē sit spārniem vējš
tik meistarīgi izvago seju
kokgriezējs
amatam zelta pamats
un kalējs norūda garu
izkaļ vārdu kā vāli
un reizē kā bērza skaru
ar tēvzemi salaulādams
nāk namdaris mājas cirst
saule pārvēršas rudzos
kas apcirknī birst
arvien klusāk un klusāk
kamēr kluss paliek viss
noslauka sviedrus no pieres
krustkalis
/Juris Kunnoss/
