skan: ken lī
es tiešām apbrīnoju lauku cilvēku dabisko pakļaušanos lietu ritējumam, nenomokot sevi ar eksistenciālas dabas jautājumiem
ja jāsēj - sēj, ja jāpļauj - pļauj, jābaro lopi - un baro, jārok - un rok, jāmēž mēsli - un mēž
tikai tādi pilsētas tirliņi kā es īd un čīkst un domā, ka var atlikt un stiept un stiepj kā gumiju un sarežģī, kaut gan patiesībā tik vien kā jāsaņemas, jāceļas, jāiet un jādara
kas cits ja ne es, kad tad, ja ne tagad?!
nu, zin, Rē, ir iebildums no manas puses - lai sētu/pļautu/raktu/utt. nav vajadzīga īpaša intelektuāla piepūle, līdz ar to iedvesmas faktors un mūzu esamība vai neesamība nav tik būtiska - protams, ir patīkamāk, ja tev tiešām gribās to grāvi izrakt, nevis vienkārši rakt, jo vajag, bet to var izdarīt. Bet bez iedvesmas uzrakstīt un ģenerēt idejas turklāt 50-70 lpp. apjomā kaut kā nesanāk.
Tā kā ar tevi viss ir relatīvi kārtībā un tas, ka jāpiespiežas un vajag pa starpai paņerlīties, ir tikai normāli.
Cā!