visnežēlīgākā emocija laikam ir cerība. kā tāda pienene, kas izspraukusies starp māju un trotuāru. apkārt asfalta jūra, nebeidzams pelēks klajums, nav neviena saprātīga iemesla ziedēšanai - pilsētas centrs, zemes nav, lietus nav, bet viņa ir pienene un zied
|
Posted by: porcelāna lellīte (
![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif){kind=small} neraate) Posted at: 3. Maijs 2008, 19:08
nobiedeeji! |
|
patiesiibaa par pieneneem izturiigaakas ir tikai vaarpatas /izskataas tieshi taapat kaa maurinjsh, tikai saknju sisteema citaadaaka/, kuraam taapat kaa pieneneneem pietiek ar zemee atstaatu mazu saknes gabalinju, lai atkal un atkal izsprauktos, bet izplatiitaakas - tikai komunisma nezaales
Kas attiecas uz pienenēm, tad viņas, kā jau nezāles, ir aplam neatlaidīgas un labi zina, kas beigās uzvarēs. Mums te šķiet, vai, pienenīte starp betona bluķiem uzziedējusi. Figu. Atstājiet to betonu mierā, un pēc kādiem desmit-divdesmit gadiem tur pienenes būs visos stūŗos, vajag tikai īstos apstākļus. Ka tik tāpat nav ar tām cerībām :)