2. Maijs 2008 (10:09)
visnežēlīgākā emocija laikam ir cerība. kā tāda pienene, kas izspraukusies starp māju un trotuāru. apkārt asfalta jūra, nebeidzams pelēks klajums, nav neviena saprātīga iemesla ziedēšanai - pilsētas centrs, zemes nav, lietus nav, bet viņa ir pienene un zied
patiesiibaa par pieneneem izturiigaakas ir tikai vaarpatas /izskataas tieshi taapat kaa maurinjsh, tikai saknju sisteema citaadaaka/, kuraam taapat kaa pieneneneem pietiek ar zemee atstaatu mazu saknes gabalinju, lai atkal un atkal izsprauktos, bet izplatiitaakas - tikai komunisma nezaales